Brīnumdares Džoannas Roulingas domu graudi

Džoana Roulinga6

Džoanna Roulinga ir pasaulslavenās grāmatu sērijas par Hariju Poteru autore. Viņas grāmatas lasot, ir izaugusi vesela paaudze. Savus pirmos stāstus viņa sāka rakstīt piecu gadu vecumā:

«Vēl līdz šim brīdim es atceros, kā stāstīju savai māsai stāstu, kurā viņa iekrita trušu alā un trušu ģimene viņu baroja ar avenēm. Pirmais stāsts bija par trusi vārdā Trusis. Viņš bija saslimis ar masalām un viņu apciemot atnāca viņa draugi, starp kuriem arī gigantiskā bite miss Bite».

  • Vai būt resnam tiešām ir sliktākais, kas var notikt ar cilvēku? Vai tauki ir sliktāki par atriebību, dusmām, iedomību, garlaicību vai nežēlību? Man ne.
  • Pagātne ir pārāk smaga, lai visur nēsātu to līdz. Dažkārt nākotnes vārdā ir vērts par to aizmirst.
  • — Kā jūs vēlētos, lai cilvēki jūs atceras?
    — Kā to cilvēku, kurš izdarījis visu, ko varējis, ar to talantu, kas viņam ir.
  • Mums nav vajadzīga maģija un burvji, lai pārveidotu savu pasauli. Mums ir vajadzīgs tikai tas spēks, kas mīt mūsos pašos.
  • Mūsu izvēle parāda mūsu patieso dabu daudz labāk, kā mūsu spējas.
  • Patiesība ir skaista un vienlaicīgi arī briesmīga lieta, un tāpēc pret to ir jāizturas ar īpašu piesardzību.
  • Ir vienkārši būt dzīvam un skatīties, kā saule uzlec virs apsnigušajiem pakalniem – tas taču ir vislielākais pasaules dārgums.
  • Ir vajadzīga liela drosme, lai stātos pretī ienaidniekam. Bet ir vajadziga daudz lielāka drosme, lai nostātos pret saviem draugiem.
  • Nav svarīgi, par ko esi piedzimis, bet tas, par ko esi kļuvis.
  • Cilvēks nomirst tad, kad nomirst pēdējās atmiņas par viņu.
  • Vienaldzība un nevērība bieži vien nodara daudz lielāku kaitējumu kā atklāta nepatika.
  • Jaunie nevar zināt, ko jūt un domā veci cilvēki. Bet vecie cilvēki ir vainīgi, ja viņi ir aizmirsuši, kā tas bija – būt jauniem.
  • Skatoties uz nāvi un tumsu, mēs baidāmies vien no nezināmā.
  • Mūsu rīcības sekas vienmēr ir tik sarežģītas, tik daudzveidīgas, ka nākotnes paredzēšana patiešām ir neticami grūts uzdevums.
  • Cilvēki vieglāk piedod citu teikto nepatiesību kā patiesību.
  • Dažkārt manas smadzenes izbrīna mani pašu.
  • Ja tu vēlies uzzināt, kāds ir konkrētais cilvēks, paskatieties nevis uz to, kā viņš izturas pret sev līdzīgajiem, bet uz to, kā viņš izturas pret saviem padotajiem.
  • Pat vislabākie no mums dažkārt ir spiesti ņemt savus vārdus atpakaļ.
  • Realitāti ar fotošopu nepielabosi.
  • Ziņkārība nav grēks, taču tā ir jātur grožos.
  • Nav pareizi aizrauties ar sapņiem un aizmirst dzīvot.
  • Tu sāc domāt, ka patiesībā viss ir iespējams, ja vien tev ir stipra nervu sistēma.
  • Sāpes ir tikapat cilvēciska lieta kā elpošana.
  • Ir neiespējami dzīvot, kaut reizi nekļūdoties, ja vien Tu nedzīvo tik piesardzīgi, ka patiesībā tikpat labi varēji nedzīvot vispār – un tādā gadījumā Tu JAU esi kļūdījies.
  • Liktenis ir vārds, kas bieži tiek lietots, atskatoties uz izvēli, kurai bijušas dramatiskas sekas.
  • Grāmata ir kā spogulis – ja uz to skatās muļķis un nevar gaidīt, ka pretī ieraudzīsim ģēniju.
  • Mūsos visos ir gan labais, gan sliktais. Nozīme ir tikai tam, kurai daļai mēs ļaujam izpausties. Tas ir tas, kas mēs patiesībā esam.
  • Mums visiem priekšā ir grūti laiki, un reiz mums būs jāizdara izvēle starp to, kas ir pareizi, un kas ir vieglāk.
  • Es neticu maģijai manās grāmatās. Bet es ticu, ka kaut kas īpašs un maģisks var notikt, kad Tu lasi labu grāmatu.

Avoti: http://slovofraza.com un http://spoki.tvnet.lv
Tulkoja: Ginta FS
Pateicos Līgais Šīronai par ieteikumu

 

Advertisements