Pajautā sev, vai tu mīli?

prieks16

Tava galvenā kļūda ir tā, ka tu vienmēr kādu esi mīlējis. Tie ir tavi galvenie maldi, kas raksturīgi visiem cilvēkiem: viņu mīlestība vienmēr ir vērsta uz kādu, adresēta kādam. Taču tad, kad mīlestība tiek paredzēta kādam, tā mirst. It kā tu teiktu: “Es elpošu tikai tev, un, ja tevis nebūs, kā gan es spēšu elpot bez tevis?” Mīlestību var salīdzināt ar elpošanu, Tā var būt tikai īpašība, kas piemīt cilvēkam: un, lai kur tu arī būtu, lai ar ko tu būtu, pat tad, ja esi viens, mīlestība pastāvīgi tevi piepilda. Un uzdevums nav mīlēt kādu. Galvenais uzdevums ir pašam kļūt par Mīlestību.

Cilvēki viļas savā mīlestības pieredzē ne tāpēc, ka kaut kas nav kartībā ar pašu mīlestību. Viņi samazina mīlestību līdz pat maziņai pilītei un tāpēc lielais paliek neapjausts. Nav iespējams sevī ietvert okeānu, tas nav mazs strautiņš. Mīlestība ir visa tava būtība, mīlestība ir visa tava Dievišķība.

Tev ir sev jāpajautā, vai tu pats mīli. Tad nerodas jautājums par mīlestības objektu. Kad esi ar sievu, tu mīli savu sievu, kad esi ar bērniem, tu mīli savus bērnus, kad esi ar kalpiem, tu mīli kalpus, kad esi ar draugiem, tu mīli draugus; kad ar kokiem, tu mīli kokus; kad esi ar okeānu, tu mīli okeānu.

TU ESI MĪLESTĪBA.

Mīlestībai nav vajadzīgs objekts – tā ir tavas būtības starojums, tavas Dvēseles starojums. Jo lielāks starojums, jo lielāka Dvēsele. Jo platāki tavas mīlestības spārni, jo lielākas tavas Dvēseles debesis.

Autors: Ošo
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements