Inde galvā

inde10

Senajā Ķīnā meitene, kura grasījās iziet pie vīra, pirms kāzām dzīvoja sava vīra mājā un kalpoja savai nākamajai vīra mātei.

Kāda meitene pēc kāzām vairs nespēja paciest savu vīra māti, tās mūžīgo piekasīšanos, parmetumus un naidīgumu. Viņa nolēma no tās atbrīvoties.
Viņa devās pie zāļu vīra, kurš bija sens viņas tēva draugs un teica:
— Es vairs nespēju dzīvot kopā ar savu vīra māti. Viņa liek man jukt prātā. Vai jūs varētu man palīdzēt? Es labi samaksāšu!
— Ko es varu tavā labā izdarīt? — jautāja zāļu vīrs.
— Lūdzu pārdodiet man indi. Es noindēšu savu vīra māti un tad visām bēdām būs gals — meitene atbildēja.

Zāļu vīrs ilgi domāja un teica:
— Labi, es tev palīdzēšu. Taču tev jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, tu nedrīksti noindēt savu vīra māti uzreiz, jo tad ļaudis sapratīs, kas noticis. Es tev iedošu zālītes, kas noindēs viņu pakāpeniski, un nevienam neienāks prātā doma, ka tu varētu būt vainīga.

Otrkārt, lai nebūtu nekādu aizdomu, tev jāsavalda savs naids, jāiemācās viņu cienīt, jābūt pacietīgai, mīlošai un iecietīgai. Tad neviens tevi neturēs aizdomās, kad viņa nomirs.

Meitene piekrita, paņēma zālītes un pamazām sāka tas pievienot vīra mātes ēdienam. Viņa iemācījās sevi kontrolēt, ieklausījās viņā un izturējās pret to ar cieņu. Kad vīra māte ieraudzīja, kā mainījusies ir vedeklas attieksme, viņa no sirds iemīlēja to. Visiem citiem stāstīja, ka viņai ir pati labākā vedekla, tāda, par kādu sapņot var ikviena vīra māte. Pēc pusgada viņu attiecības bija kļuvušas tuvas – kā starp īsto māti un meitu.

Un reiz meitene atkal ieradās pie zāļu vīra un lūdzās:

— Dieva dēļ, lūdzu, glābiet manu vīra māti, es negribu, ka viņa nomirst no indes, ko viņai visu laiku devu. Viņa ir brīnišķīgs cilvēks un es viņu ļoti mīlu.
Zāļu vīrs pasmaidīja un teica:
— Neraizējies, meitiņ, es neiedevu tev indi. Tās vienkārši bija garšvielas. Inde bija tikai tavā galvā un tu pati no tās atbrīvojies.

Avots: http://www.econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements