Remarks: par SVARĪGO!

veca

Par laimi var runāt piecas minūtes, ne vairāk. Tur nav, ko teikt, izņemot to, ka esi laimīgs. Toties par nelaimi cilvēki var runāt caurām naktīm.

Tas, ko nevari dabūt, vienmēr šķiet labāks, par to, kas Tev ir. Tur arī cilvēka dzīves lielākā romantika un idiotisms.

Laime – pati nenosakāmākā un dārgākā „lieta” pasaulē.

Jo mazāk cilvēkam patmīlas, jo vērtīgāks viņš ir.

Kļūdaini ir domāt, ka visiem cilvēkiem ir vienāda spēja just.

Palikt draugiem? Izveidot mazu dārziņu uz atsalušās jūtu lavas? Nē, tas nav mums ar Tevi. Tā notiek tikai pēc sīka romāniņa un arī tad tas izskatās diezgan neīsti. Mīlestību nevajag ar draudzību aptraipīt. Beigas – tās arī ir beigas.

Neviens cilvēks nevar kļūt svešāks par to, kuru Tu mīlēji.

Pateicība, ja esi spējīgs to izjust, silda dvēseli.

Mīlestība necieš paskaidrojumus. Tai vajadzīga rīcība.

Sieviete no mīlestības kļūst gudrāka, vīrietis – zaudē galvu.

Kamēr cilvēks nepadodas, viņš ir stiprāks par savu likteni.

Jo primitīvāks cilvēks, jo augstākās domās par sevi.

Pats vieglākais raksturs ir ciniķiem, smagākais – ideālistiem. Vai Jums tas nešķiet dīvaini?

Atceries, Puisīt, vienu lietu: nekad, nekad un vēlreiz nekad Tu sievietes acīs neizskatīsies smieklīgs, ja viņas labā ko izdarīsi.

Viss, ko var nokārtot ar naudas palīdzību, ir lēts.

NEKUR NEKAS cilvēku negaida. Viss jānes līdz pašam.

Runā, ka visgrūtākie ir pirmie 70 gadi. Tālāk viss ies kā pa sviestu.

Nauda neatnes laimi, toties iedarbojas ļoti nomierinoši.

Jo vairāk niekus uzskati par veiksmi, jo biežāk Tev veicas.

Nožēla ir visnevērtīgākā lieta pasaulē. Atgriezt nevar neko. Izlabot nevar neko. Savādāk mēs visi būtu svētie. Dzīve nav nolēmusi mūs padarīt pilnīgus. Tam, kurš ir pilnīgs, vieta ir muzejā.

Labāk nomirt tad, kad vēl gribas dzīvot, nekā tad, kad gribas nomirt.

Kamēr vien cilvēks ir dzīvs, nekas nav zaudēts.

Avots: www.adme.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements