Kam tici, tas strādā!

112233

Tas bija sen – kad mums ar manu tagadējo vīru vēl nebija kopējas mājas, mašīnas un plānu uz kopēju atvaļinājumu. Viņš atnesa man ziedus. Tādu vienkāršu, nedaudz pavītušu un ne pirmā svaiguma puķu pušķi – steigā esot benzīntankā nopircis.

— Zini, — es viņam teicu, kārtojot nedaudz samīcītās rozes, — mums, ezotēriķiem ir tāds ticējums, jo ilgāk stāv dāvinātās puķes, jo stiprākas būs attiecības.

Nabaga kavalieris brauca ciemos katru vakaru un katru vakaru apostīja un apčubināja savu dāvāto puķu pušķi, kas varonīgi stāvēja jau trīs nedēļas. Pēc tam viņš regulāri man nesa ziedus no benzīntanka un vienmēr tie ziedēja ilgi, krāšņi un nedaudz lielīgi.

Pēc tam mēs kopā devāmies atvaļinājumā, es paliku stāvoklī un mums piedzima meita. Mēs nopirkām mašīnu un māju. Kad bijām pārvākušies, vīrs man atklāja briesmīgu noslēpumu: tieši pēc tiem pašiem nevīstošajiem ziediem viņš esot sapratis, ka tā ir likteņa zīme un nekas netraucēs – ne mani gadi, ne bērni, ne dažādās intereses un mans negantais raksturs, un viss mums izdosies brīnišķīgi.

Savukārt es viņam atzinos, ka katru dienu mainīju vītušās rozes uz svaigām. Katru dienu gāju uz benzīntanku un pirku jaunas.

Mums, ezotēriķiem ir tāds ticējums – kam tici, tas strādā!
Avots: www.econet.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements