Stiprie un vājie

reichela7

Baidieties no vājajiem!

Tieši viņi piespiež mūs skriet pa dzīves apli, kas arvien sašaurināsies, kamēr tu nesabruksi un neuzdosi sev jautājumu: un kas pažēlos mani?

Kāpēc cilvēkus dala stiprajos un vājajos? Ne fiziski. Bet domu un darbību līmenī.
Kāpēc vieni visu laiku pukst un pastāvīgi pieprasa uzmanību un palīdzību, bet citi, zobus sakoduši un visu savu gribu sažņauguši dūrē, klusējot palīdz paši sev, kļūstot par atbalstu citiem?

Kad man kāds saka, ka vājie ir vāji no dzimšanas, tieši tāpat kā stiprie a priori ir apveltīti ar spēku no dzimšanas, es tam neticu! Es tam neticu tieši tāpat, kā tam, ka ir cilvēki, kuri no dzimšanas prot lasīt un rakstīt.

Kad mani cenšas pārliecināt par to, ka vājie pat tad, ja ļoti kaut ko sagribēs, nespēs kļūt stipri un stiprajiem vispār nav vajadzīgs nekās atbalsts, man gribas nospiest avārijas bremzes un parsēsties citā vilcienā.

Būt vājam nav patoloģija. Būt stipram – nav dabas dots – kā acu krāsa vai deguna forma. Gan viens gan otrs ir DZĪVES POZĪCIJA. Izvēle, ko katrs izdara pats. Programma, kas nosaka veidu, kā dzīvot. Un tikai!

Vājš cilvēks ir vājš ne tāpēc, ka ir vājš, bet tāpēc, ka var atļauties tādu greznību. Tāpēc, ka blakus ir kāds, kurš viņam ļauj tādam būt, kurš gatavs atbildēt ne tikai par sevi, bet arī par “to puisi”. Teikšu vēl skarbāk:

Vāju cilvēku nav. Ir tikai tie, kam ir izdevīgi būt vājiem.

Stiprie ļoti bieži irstipri ne tāpēc, ka viņi tā vēlās, bet tāpēc, ka nekas cits neatliek, kā būt stipriem. Un punkts. Un kas aiz šī punkta – no otras puses, tikai viņiem vien zināms. Un vēl dažiem, kuri ļoti ļoti vēlēsies to ieraudzīt un saprast.

Un bieži vien tiem, kuri jums izskatās ļoti stipri – kā no dzelzs, nelokāmi, tiem, kuriem tā viegli variet pamest ierasto: “tu esi stiprs, tu tiksi galā!” vairāk par visiem ir vajadzīga palīdzība, aizsardzība un atbalsts. Mīlestība un siltums.

Tāpēc, ka pārņēmušies. Tāpēc, ka dziļāk ievainoti. Un noguruma viņos ir katastrofāli vairāk. Un arī vientulības sajūtas.

Tāpēc, ka būt stipram nozīmē, neapspriežot, saņemt sitienu. Un tikai ar sevi aizklāt caurumu jebkurā sienā un sūci jebkura kuģa sānos. Vienmēr un visur. Gan uz parādes klāja, gan piemēslotā kuģa tilpnē.

Sargiet sevi, stiprie! Sargiet viens otru! Lūdzu! Jo jums vienam otra nav daudz. Un tāpēc, ka jūsu spēks ļoti bieži arī ir jūsu lielākais vājums un neaizsargātākā vieta.

Avots: http://www.econet.ru
Autors: Olga Glazova
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements