Kad slikti – tas ir labi

tilti2

Kaut kad TAS notiks un būs ļoti labi, ja TAS notiks pareizajā vietā un pareizajā laikā. TAS atvērs Dzīvi no pavisam citas puses. Jo, cenšoties uzrakstīt savu vēsturi “no baltas lapas”, bez kļūdām un klekšiem, uzreiz tīrrakstā, mēs vienkārši aizmirstam dzīvot. Mēs baidāmies, jūtamies nepārliecināti par nākotni, pastavīgi atgriežamies pagatnē, domājam, ka kāds mums kaut ko ir parādā un viss varētu būt pavisam savādāk. Mēs lasām tonnām dažādus motivējošus, dzīvi apliecinošus citātus, nodarbojamies ar pašrealizāciju, cenšoties atrast vieglāko ceļu pie pastavīgas labsajūtas un dzīves bez problēmām. Kaut gan mēs visi ļoti labi saprotam, ka Dzīve nevar vienmēr būt “priekšzīmīga”.

Un, ja TAS notiks, tu paliksi viens. Pavisam viens, kad visi draugi un paziņas uzgriezīs muguru un blakus nebūs neviena. Tad nāksies meklēt atbalstu sevī, ielejot savas jaunās dzīves pamatus. Balstoties uz savu paša mugurkaulu. Lēnām, pa ķieģelītim mūrējot sienas. Siltināt jumtu un izrotāt ieejas durvis. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks, dzīve sitīs tevi, lai sašķeltu kā riekstu un paskatītos uz kodolu, un tev būs jāmeklē jauna čaula, lai atkal sevi aizsargātu. Tev pašam būs sevi jāizvelk no depresijas un izmisuma bedres. Toties tu zināsi, kā ir tur – bedres dibenā. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks, tev būs sāpīgi. Tik sāpīgi, kā nekad agrāk. Šīs sāpes būs attīrošas. Sāpes pēc amputācijas, lai neļautu gangrēnai attīstīties tālāk. Tās palīdzēs pārdzimt iekšēji. Kad rētas kļūs par jaunām durvīm, bet apdegumi – par jauniem tetovējumiem. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks, tu kļūsi ievainojams. Un katrs to redzēs un katrs pacentīsies iebakstīt vēl nesadzijušā brūcē. Tā cilvēki kļūst spēcīgāki, bet izdzīvo tieši specīgākie. Toties tu ļoti labi sapratīsi, kurš ir ar tevi, bet kurš – pret tevi. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks, tu vilsies dzīvē, cilvēkos, draugos, idejās, reliģijā un ticībā labajam. Tas palīdzēs paskatīties uz reālo pasauli. Ieraudzīt to tādu, kāda tā ir. Bez ilūzijām, bez faktu sagrozīšanas, bez pašapmāna un bez maskām. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks, tu nezināsi atbildes uz jautājumiem, tev zudīs pamats zem kājām, un tu ieraudzīsi, ka debesis ir nokritušas zemē. Tad nāksies meklēt jaunus horizontus un vecās atbildes uz saviem jautājumiem. Nāksies no jauna būvēt savu iekšējo pasauli uz jauniem pamatiem, un darīt to patstāvīgi. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks, tevi plosīs gabalos. Katrs gabaliņš vilks tevi uz savu pusi, bet tavas iekšējās mājas izskatīsies kā domino celiņš. Krīt viens kauliņš – krīt visi parējie. Toties tev būs iespēja savākt savu iekšējo pasauli no jauna. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks, tu paliksi viens un tev nebūs kam pajautāt padomu. Nāksies jautāt sev. Un atrast savas atbildes sevī pašā. ne citā cilvēkā. Ne savā ego. Kļūt stiprākam un cietākam. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks, tev būs nepanesami smagi un tevi mocīs nelabums. Tu mēģināsi tikt galā ar pasauli, bet tā pretosies. Tad tev vienkārši nāksies atstāt pasauli mierā un atļaut tai būt tādai, kāda tā ir. Un sev atļaut būt tādam, kāds tu esi. Kad slikti – tas ir labi.

Ja TAS notiks, tevi piemānīs, nodos un nospiedīs. Pārbrauks tev pāri ar ceļa rulli, neskatoties uz tavām asarām. Nodos, neskatoties uz ilgo draudzību. Neskatoties uz tavu “mīlu”. Un tad šī pieredze paliks ar tevi uz visu mūžu, kopā ar grumbām un nosirmojušiem matiem. Toties tu skaidri zināsi cilvēka cenu. Un cenu sev pašam. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks, tad ļoti tuvs cilvēks no tevis novērsīsies. Un tad tu uzzināsi, ka nekas nav mūžīgs uz šīs zemes. Tu sajutīsi, cik dziļš var būt izmisums, taču pazaudēsi ilūzijas. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja tas notiks, tu ieraudzīsi aizu, kas šķir tevi un tavu mīļoto. Būs divas dzīves, divas patiesības un divi ceļi. Un, ja ceļi šķirsies, tad tas nozīmēs tikai vienu – tālāk jums jāiet atsevišķi. Un ne vienmēr jaunais ceļš būs sliktāks par veco. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja tas notiks, tevi vairs nemīlēs. Un pilnīgi skaidrs, ka ne visa pasaule tevi mīlēs. Toties tevi noteikti mīlēs tā pasaule, ar kuru tev būs kopēja vērtību sistēma, un tavi tuvie cilvēki tevi mīlēs. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks. Tev nāksies nodedzināt tiltus. Tāpēc, ka tev vienkārši vairs nebūs ko zaudēt. Tāpēc, ka vienkārši vairs nebūs ko saudzēt. Toties tu uzzināsi, ka nodzīvotā dzīve nav dzīvota velti. Un, jo spožāk deg tilti, jo gaišāks ceļš nākotnē. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks, tu nāvi ieraudzīsi ļoti tuvu. Tava ļoti mīlēta cilvēka. Taču tu redzēsi, kā nevēlēšanos dzīvot nomaina skumjas pēc tiem laimīgajiem mirkļiem, kad bijāt kopā. Tas liks tev novērtēt savus mīļos un tuvos cilvēkus. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks, tu, iespējams pazaudēsi naudu. Toties tu skaidri ieraudzīsi cilvēku attieksmi pret sevi. Tas, attiecības ar kuru tu pirki, atkritīs kā dēle. Un gaiss tev apkārt kļūs tīrāks. Kad slikti – tas ir labi.

Un, ja TAS notiks, tev radīsies problēmas ar veselību. Toties tu uzzināsi, cik ļoti izmisīgi vēlies dzīvot. Un nebūs svarīgi, kas bija pirms tam, tas nostāsies aizmugurejā plānā. Tu meklēsi mazos dzīves priekus un kļūsi harmoniskāks. Kad slikti – tas ir labi.

Un būs NAKTS, kā pietura, pēc kuras piepildās vēlmes.

Un, ja TAS notiks, tu to izcietīsi. Pārvērtīsies kā kāpurs par tauriņu. Sapratīsi sāpes, niknumu, vainu un kaunu, Iegrimsi līdz pašam jūras dibenam, un uzpeldēsi kā īsts zemūdens peldētājs.

Un, ja TAS notiks, tu ieraudzīsi reālus cilvēkus un reālu dzīvi. Pazudīs ilūzijas un tieksme uz pašapmānu. Tu ieraudzīsi patiesos cilveku rīcības motīvus, atradīsi Savu Ceļu un savu prieka avotu.

Ja DZĪVE notiks….pareizā vietā….pareizā laikā…

Autors: Olga Cibakina
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements