Sākumā – LAIME, pēc tam – VEIKSME

laime9

16. gadsimtā Nikolajs Koperniks sāka revolūciju astronomijā, apgāzdams agrāko pieņēmumu par to, ka “Saule griežas ap Zemi”. Viņš pierādīja, ka viss notiek otradāk. Kopernika pasaules modelis bija milzīgs solis uz priekšu un ” milzīgs trieciens pa novecojušām dogmām”

Dažu pēdējo gadu laikā vadošie pasaules zinātnieki ir veikuši izrāvienu, kas pielīdzināms Kopernika atklājumam, tikai šobrīd tas noticis psiholoģijas jomā.

Taču, ja Kopernika atklājums šodien praktiski nekā vairs neiespaido to, kā mēs veidojam savu dzīvi, tad zinātniskie atklājumi pozitīvās psiholoģijas jomā tieši skar jebkuru cilvēku, kurš vēlas kļūt laimīgāks un veiksmīgāks.

Esmu redzējusi kaķus bez smaida, bet smaidu bez kaķa…
“Alise Aizspogulijā”

Ko mums mācīja skolā un augstskolā?

To, ka tad, kad mēs iemācīsimies patstāvīgi ēst, aizsiet kurpju šņores, reizināt un dalīt, kad pabeigsim skolu un pēc tam augstskolu ar sarkano diplomu, iekārtosimies labā darbā un nopelnīsim daudz naudas, nodibināsim labu ģimeni, tad mūsu dzīvi varēs uzskatīt par veiksmīgu.

Bet, ja mēs kļūsim veiksmīgi, tad noteikti būsim laimīgi. Jo savādāk nemaz nevar būt.

Un no vienas puses tas ir diezgan loģiski: ja tu realizē savas vēlmes un sasniedz nospraustos mērķus (lai tas būtu zinātniskais grāds, peļņu nesošs bizness vai ģimene), tad tā visa rezultātā laimei jākļūst par kaut ko pašsaprotamu.

Taču ir jautājums, jāpēc gan mūsdienu sabiedrībā ir tik daudz nelaimīgu biznesmeņu, zinātnieku un mākslinieku?

Nesen mans klients – multimiljonārs, man teica:«Man ir brīnišķīga ģimene, skaista sieva, divi brīnišķīgi bērni. Esmu izveidojis trīs veiksmīgus biznesus. Es ceļoju pa visu pasauli un varu atļauties visu, par ko agrāk sapņoju, taču es nejūtos laimīgs».

Un viņš tāds nav vienīgais. Noskaidrosim, kāpēc.

Mēs domājām, ka traucamies zirga mugurā uz priekšu, taču paši vienkārši skrējām pa apli.
Andrejs Makarevičs

Pēdējo 16 gadu laikā revolūcija, ko provocēja profesori amerikānis Martins Seligmans un ungāru izcelsmes amerikānis Mihalijs Čiksentmihalijs, ir pāraugusi par masveida kustību psiholoģijas jomā.

Lūk, kā viss sākās.

1998. gadā psiholoģijā pētījumi, kas veltīti negatīvajiem stāvokļiem un pozitīvajiem stāvokļiem, atradās attiecībās 17 pret 1. Tas nozīmē, ka uz 1 pētījumu par to, kā būt laimīgam bija 17 pētījumi par tēmu depresijas un citas psihiskās disfunkcijas.

Tajā psiholoģijai laimīgajā gadā, Martins Seligmans, kuru vēlāk nosauks par pozitīvās psiholoģijas tēvu kopā ar Mihaliju Čiksentmihaliju nolēma, ka psiholoģijas sfērā kaut kas ir jāmaina. Viņi uzstāja, ka investējot milzīgus resursus slimību un traucējumu pētniecībā, zinātnieki zaudē iespēju palīdzēt sabiedrībai izprast pašu galveno – kā kļūt laimīgiem.

Bija pienācis laiks izpētīt to, kas strādā, bet ne to, kas ir salauzts.

«Ir pienācis laiks izpētīt to, kas strādā, bet ne to, kas ir salauzts», — teica Seligmans. Uz to brīdi viņš jau vadīja Amerikas Psihologu Asociāciju, tāpēc viņā ieklausījās. Šajā gadā radās jauns zinātnes virziens – pozitīvā psiholoģija.

Laimes psiholoģija

Ar ko tad nodarbojās Seligmans un citi zinātnieki, kad nolēma izpētīt “to, kas strādā, bet ne to, kas ir salauzts”?

Viņi sāka eksperimentēt ar cilvēkiem, kuri sevi uzskatīja par laimīgiem, vai nelaimīgiem un noskaidroja kopējās tendences viņu uzvedībā un domāšanā. Būtībā viņi radīja jaunu zinātnes novirzienu, kuras mērķis bija saprast «ar kā palīdzību cilvēkā var kultivēt talantu un ģēnija izpausmes, un kā parastu dzīvi padarīt veiksmīgu un piepildītu».

Kur dzīvo, ko ēd, kā stradā laimīgi cilvēki? Kādi viņiem ir ieradumi un kā viņi mijiedarbojas ar apkārtējo pasauli?

Viņu rezultāti bija negaidīti viņiem pašiem. Ja agrāk sabiedrībā tika uzskatīts, ka tieši veiksme aizved cilvēku pie laimes, tad pētījumu rezultāti atklāja pavisam citu ainu:

Laime ir pirmšķirīga, bet veiksme vairums gadījumu, ir laimīga cilvēka darbības dzīvē sekas.

Ja to jūs izdzirdētu no nabadzīga budistu mūka vai ezotērisko zinātņu piekritēja mutes, šo tēzi viegli varētu diskreditēt, taču, ja par to raksta mūsdienu psiholoģijas zvaigznes, Hārvardas un Stenfordas zinātņu doktori, apstiprinot savus vārdus ar desmitiem savu veiksmīgu pētījumu, tad pat pats zinātniski orientētākais cilvēks nevarētu to neņemt vērā.

Laimīgi cilvēki biežāk kļūst veiksmīgi.

Dažādu pasaules valstu zinātnieku pētījumi zīmē vienu un to pašu ainu: mūsu smadzenes strādā daudz labāk, kad mēs atrodamies nevis negatīvā vai neitrālā stāvoklī, bet, kad izjūtam pozitīvas emocijas.

Piemēram, ārsti, kuriem ir labs garastāvoklis pirms pacientu diagnosticēšanas, pareizo diagnozi uzstāda apmēram par 19% ātrākā laikā, bet optimistiski noskaņoti pārdevēji pārspēj pesimistiskos par 56% pardošanās.

Pēc tam, kad tika veikti vairāk kā 200 zinātnisko pētījumu pozitīvās psiholoģijas jomā, kuros piedalījās 275 000 cilvēku no visas pasaules, rezultāti tika apkopoti vienā «meta-analīzē».

Tā liecināja par to, ka laime ved pie veiksmes jebkurā sfērā: darbā, veselībā, draudzībā, radošumā, enerģijā un sociālajā saskarsmē.

Pozitīvājā psiholoģijā ir liels daudzums faktu, kas pierāda, ka laimīgi darbinieki ir produktīvāki, vairāk nopelna, labāk vada pārējos cilvēkus, saņem augstāku sava darba novērtējumu. Pie kam, viņi retāk slimo un mazāk pakļauti izdegšanas sindromam.

Laimīgi cilvēki ir gudrāki un kreatīvāki.

Vēl piedevām poztīvas emocijas piepilda mūsu smadzenes ar dofamīnu un seratonīnu – hormoniem, kuri ne tikai sagādā mums labsajūtu, bet arī aktivizē smadzenes darbam daudz augstākā līmenī. Tie palīdz labāk organizēt informācijas plūsmu, ilgāk to atcerēties un ātrāk to saņemt brīdī, kad tā ir nepieciešama. Šie hormoni uztur neironu saites, kas palīdz mums domāt ātrāk, kreatīvāk, ātrāk risināt sarežģītus uzdevumus un atrast jaunus risinājumus.

Jūs varat iedomāties, ko tas nozīmē konkrēti katram no mums – privātajā dzīve, karjerā vai biznesā?

Pašus augstākos rezultātus saņem tie, kuri ir spējīgi ātrāk un kvalitatīvāk izstrādāt un ieviest inovatīvus risinājumus.

Iespējams, tāpēc progresīvākās korporācijas, tādas kā Google un Zappos saviem darbiniekiem rada optimālus darba apstākļus, kur tie var meditēt, pastaigāties, izrotāt savu darba vietu kā vien vēlas.

Daudzos mūsdienu korporatīvajos ofisos tiek organizētas silītes, bērnudārzi un darbinieki tiek mudināti savus bērnus apciemot vairākas reizes dienā.

Tas nav vienkārši labs “piārs” ar mērķi piesaistīt labākos industrijas profesionāļus, bet gan apzināts kompānijas vadības lēmums, kas balstās uz zinātnisko pētījumu rezultātiem.

Ko tas viss nozīmē?

Tas nozīmē tikai to, ka cilvēks, kurš šodien atrodas smagā depresijā, var izmainīt savu stāvokli uz labo pusi pavisam neilgā laika posmā.

Agrāk uzskatīja, ka izmainīt smadzeņu darbības veidu nav iespējams, bet tagad neirofizioloģijā zinātniski pierādīts ir fakts, ka ir iespējams.

Kā kļūt laimīgākam?

Ja reiz mēs varam paaugstināt savas laimes līmeni, tad loģisks ir jautājums: kā to var izdarīt?

Lai to noskaidrotu, der ielūkoties hedonistiskās adaptācijas teorijā. Šīs teorijas būtība ir idejā, ka cilvēks, kurš pelna arvien vairāk un vairāk naudas, kurš pērk arvien lielākas mājas un labākas mašīnas, ilgstošā perspektīvā nekļūst laimīgāks vienkārši tāpēc, ka līdzās viņa ienākumu pieaugumam aug arī viņa vēlmes.

Pētījumu rezultāti rāda, ka, neskatoties uz to, vai dzīves situācija ir izteikti slikta vai izteikti laba (piemēram – laimests loterijā), cilvēki vairumā gadījumu vienmēr atgriezīsies savā laimes bāzes līmenī.

Hedonistiskās adaptācijas teorija deva impulsu tālākiem pētījumiem. Stenfordas zinātnieki 10 gadu garumā pētīja 1000 dvīņu pāru un nonāca pie secinājuma, ka ģenētika tikai par 50% nosaka mūsu bāzes emocionālo stāvokli, 10% to nosaka dzīves apstākļi, 40% – mērķtiecīgs darbs pie sava emocionālā fona uzlabošanas.

1-7-1

Tas nozīmē to, ka katram no mums ir milzīgs potenciāls, lai palielinātu laimes daudzuimu savā dzīvē. Un, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem galvenais laimes atslēgas elements, kuru katrs no mums var ietekmēt, ir apzināts darbs ar savu emocionālu stāvokli. Šis faktors ir četrreiz svarīgāks kā dzīves apstākļu izmainīšana – darba maiņa vai pārcelšanās uz citu dzīves vietu.

Pēc manām domām, tas ir tik ļoti svarīgs, ka to vajadzētu mācīt jau bērnudrāzā, skolā un augstskolā. Ja visi mūsu materiālie mērķi sastāda tikai 10% no mūsu laimes pieauguma, bet 50% nosaka ģenētika, tad atlikušie 40% atrodas mūsu pašu ietekmes zonā.

Autors: Elizabete Babanova
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements