Iemācīties dzīvot apzināti

apzinātība7

Apzinātība ir mūsu sākotnējā būtība. Kā iemācīties dzīvot apzināti: būt šeit un tagad, uzņemties atbildību par visu notiekošo dzīvē, saudzīgi izturēties pret visu dzīvo, vērot sevi no malas un lūkoties uz visu caur sirdi.

Ar ko sākt?

Sāc ar sava ķermeņa un tā kustību apzināšanos.
Mācies apzināties kā tu ej, staigā, stāvi, sēdi, guli, apzināties savus žestus, roku un kāju stāvokli. Izpildi sekojošu vingrinājumu: ieņem miera stāvokli (labāk apgulies uz muguras) un vēro.
Fiksē visu, ko jūti, ieelpotā gaisa vēsumu, stingru pamatu zem tevis, apģērba pieskārienu un ķermeņa temperatūru. Pacenties sajust savus muskuļus, sajūti tos: sāc no kāju pirkstu galiņiem un pakāpeniski pārvieto savu vērošanu augstāk. Šajā procesā tu vari atklāt, kuras ir saspringtākās ķermeņa daļas (sajust tajās sāpes, niezi), atslābini tās. Un tā pamazām apzinies savu ķermeni.

Ļoti interesants ir «daoistu» apzinātības vingrinājums, kas aizņem vien paris minūtes. Atrodi ērtu pozu, kas ļauj brīvi kustēties. Sakoncentrējies uz savu ķermeni un “pamirsti”. Nekustīgi sēžot, un pakāpeniski apzinoties katru sava ķermeņa daļu, pajautā sev: «Kurp vēlētos kustēties mans ķermenis?». Sajūti savu tendenci, bet nekusties. Pēc tam ļauj ķermenim lēni kustēties virzienā, kuru tas izvēlējies. Atseko lēnās kustības un tos pardzīvojumus, kurus izjūti. Ievēro visu, kas notiek ķermeņa iekšienē. Turpini kustēties šajā virzienā, kamēr ķermenis nepaskaidros sevi un savu virzienu.

Darbību apzināšanās

Iegremdējies katrā tevis veiktajā kustībā: rokasspiediena procesā, galvas pagriezienā, solī. Vēro, kā tu dzer ūdeni. Sakoncentrējot savu uzmanību uz ķermeni, sajūti, kā tas stradā. Dzer maziem malciņiem un sajūti, kā tu to dari, kas notiek ķermenī tad, kad ūdens nonāk tajā. Ar savu iekšējo skatienu sajūti to ceļu, ko ūdens veic, sākot no tavām lūpām līdz pat kuņģim. Vēro, kā tas plūst, kā apskalo tavu ķermeni no iekšienes.

Atceries, kā notiek japāņu tējas ceremonija. Japāņi apzināti piepilda tējkannu ar ūdeni un liek to uz oglēm. Viņi apzināti gaida, kad ūdens uzvārīsies, klausās vārīšanās skaņās un ūdens burbuļošanā, skatās liesmiņā, un pēc tam apzināti aplej ar ūdeni tējas lapas, salej tēju tasītēs, pasniedz tās un apzināti to dzer, visu laiku klusējot

Šī ir apzinātības prakse, kuru būtu jāievēro visās savas darbībās. Mācies visu darīt uzmanīgi, mierīgi, nesteidzoties un skaisti. Ja tu trenēsies apzināties savu ķermeni, domas, sajūtas, tavs dzīves plūdums arī kļūs mierīgs, apdomāts un harmonisks. Tas nenozīmē, ka tu darīsi mazāk. Gluži otrādi, tu paspēsi izdarīt daudz vairāk, darot to mierīgi, bez steigas.

Domu apzināšanās

Analoģiski apzinies savas domas. Ja pēkšņi cilvēkam pajautāsim: “Par ko tu domā?”, viņš atbildēs, ka pats nezin. Tas notiek tapēc, ka mēs nedomājam “pa īstam”, bet atļaujam domām plūst nesaistītā, nesakārtotā plūsmā.

Tāpēc mācies vērot savas domas, un tu ievērosi, ka to plūsma samazinās. Momentā, kad apzinātības rezultātā pagaist visas domas, bet prāts kļūst kluss, paliek tikai tīra un skaidra apziņa, kas ir patiesas meditacijas pamats.

Apkārtējās pasaules apzināšanās

Cik minūtes dienā tu pavadi sakoncentrējies apskatot kādu lietu? Mēs esam aizmirsuši, kā tas ir, skatīties uz apkārtējo pasauli, jo mums nav laika. Pa ceļam uz darbu tu paej garām zem kāda loga ziedošām margrietiņām, bet neredzi tās, tu skaties debesīs, bet neievēro bezdelīgu lidināšanos.

Tavs prāts neuztver šo momentu un to, kas tajā notiek, tas aizņemts ar abstraktām pārdomām. Bet vai tad šīs pārdomas ir tavas dzīves jēga? Bet tas, kas dāvā tev dzīvību, tā pilnība, kas ir visā dzīvajā, esība šajā sekundē, vai tad tam nav nozīmes? Ja tu neproti apzināti uztvert to, kas notiek šobrīd, tu dzīvo tukšgaitā. Tu vispār nedzīvo, jo dzīvot nozīmē – būt šeit un tagad. Tāpēc skaties uz lietām, skaties uz to patieso dabu, neiesaistot šajā procesā liekus vertējumus un viedokļus.

Ir kāds pamācošs stāsts. Reiz skolnieks atnāca pie skolotāja un jautāja, kā aprakstīt bambusu. Skolotājs atbildēja: “Ja. vēlies to aprakstīt, tad vispirms iemācies to redzēt”. Skolnieks sāka  pētīt bambusu – tā kātus un lapas, dienā un naktī, pavasarī un rudenī. Viņš pavadīja vairākus gadus, domājot par bambusu, un šajā laikā pa īstam to ieraudzīja. Viņš apzinājas to, kļuva ar to par vienu veselu, un tad spēja to aprakstīt. Tādai jābūt apzināta cilvēka pozīcijai: skatīties, redzēt, apzināties un, pateicotioes tam, kļūt par dziļi uztverošu cilvēku, izprast savu radniecību un vienotību ar visu pasauli.

Cilvēku apzināšanās

Mācies apzināti skatīties uz cilvēkiem, kuri tev ir blakus, un atcerēties, ka visi viņi ir Dvēseles. Piemēram Indijā ir otra cilvēka apzināšanās forma, kuras nosaukums ir daršana (svētība). Ašramā (centrs, kur dzīvo garīgais skolotājs un viņa mācekļi) sanāk cilvēki, lai paskatītos uz skolotāju. Skolotājs vienkārši sēž, bet visi parējie, klusējot, skatās uz viņu, saņemot viņa daršanu. Viņi cenšas to apzināties kā garīgu personību un dzīvu ideāla iemiesojumu. Bez šīs apzināšanās skolotāja mācībām nav spēka

Tu kopā ar kādu vari izpildīt šādu vingrinājumu: apsēdieties viens otram pretī un skatieties viens uz otru bez mulsuma, spriedzes un smiekliem. Vienkārši skatieties – bez vērtēšanas un spriedumiem. Tas palīdzēs sasniegt īstu harmoniju saskarsmē, jo bez apzināšanās nav patiesas cilveku mijiedarbības. .

Klausies, skaties, mācies!

Pilnīgi iespējams, ka trenējoties apzinātībā, tu saskarsies ar diezgan nopietnu iekšējo pretestību. Psihe vienmēr pretojas pārmaiņām, labām vai sliktām – nav svarīgi un, protams, arī ķermenis ir radis ļoti daudz ko darīt automātiski.

Tāpēc sevis mainīšana ir darbs. Esi tam gatavs! Atceries, ka tavs paša apzināšanās process ir vislabākais skolotājs. Ja tu pakļausies savai iekšējai ceļa apzināšanai, tā tevi aizvedīs pareizā virzienā.

Katru reizi, kad tu stāvi izvēles priekšā, ļauj apzinātībai tevi vadīt. Vienkārši sev pajautā: “Kādā virzienā zeme ved manu ķermeni, bet Pasaule – manu Dvēseli?” Un tu noteikti sadzirdēsi atbildi.

Avots: www. aum.news
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements