Ļaut citiem par tevi parūpēties

rupes7

Šī ir nodaļa no Olgas Vaļajevas grāmatas «Исцеление женской души».

Katru reizi es meitenēm, kuras lasa manus rakstus, lūdzu, lai viņas rūpējas par sevi – tādā vai citā veidā. Lai neaizmirst par sevi, lai atrod sev laiku un dara to bez sirdsapziņas pārmetumiem. Tas nemaz nav tik vienkārši. Bet ir vēl nākamais līmenis. Atļaut citiem rūpēties par sevi . Daudziem no mums tas izrādās ļoti grūti. It kā mums būtu vajadzīga speciāla atļauja to darīt.

Kad tu ļauj citiem par sevi rūpēties, notiek visdažādākie brīnumi.

Pirmkārt, pēkšņi tev pašai sāk gribēties rūpēties par sevi. Ja jau citi to dara, tātad tas ir ko vērts – tāds, lūk, ir pozitīvais “bara instinkta” efekts.

Otrkārt, kad par tevi pastavīgi rūpējas citi cilvēki, viņi sāk tevi mīlēt un novērtēt. Jo vairāk laika un spēka viens cilvēks “ieliek” otrā, jo šis cilvēks viņam kļūst tuvāks un mīļāks. Jā, tieši tā tas strādā. Tā tas stradā ar dzīvniekiem, ar maziem bērniem – ne tikai savējiem, bet arī pieņemtajiem.

Treškārt, pašvērtējuma harmonizācija. Tas ir brīnumaini,  taču, jo vairāk gādības sieviete saņem no citiem cilvēkiem, jo noturīgāks ir viņas pašvērtējums. Par mani var rūpēties! Tas nozīmē, ka es patiešām esmu laba, lieliska un unikāla. Pie kam, nemaz nav svarīgi, vai tie, kas rūpējas, ir tuvi vai attālāki cilvēki.

Ceturtkārt, tu saņem pavisam citu rezultātu. Kvalitatīvi citu. Lai arī ko tas skartu. Piemēram, pašai mājas apstākļos veicot manikīru, rezultāts nekad nebūs tik kvalitatīvs, kā gadījumā, kad to darīs profesionālis. Nerunāsim par to, ka profesionālim būs daudz ērtāk apstradāt tavas rokas, bet arī tas, ka viņam būs par vienu roku vairāk nekā tev pašai, taisot manikīru sev.

Piektkārt, tas piepildīs tevi ar enerģiju. Atceries par sievietes enerģiju un veidiem, kā ar to piepildīt sevi?

Rūpju par sevi pieņemšana visdažādākajos veidos – ir spēcīgs enerģijas avots.

Sestkārt, jo vairāk rūpju par sevi saņemsi, jo vairāk gribēsies parūpēties arī par citiem. Sievietes tādas ir radītas, ka krāt nebaltai dienai neizdodas. Visu uzkrāto tās dāsni dāvā citiem – saviem mīlajiem – kā smaidus, apskāvienus, gardas maltītes un pašas skaistumu.

Septītkārt, tas dara tevi laimīgu.

Pati nelaimīgākā sieviete pasaulē ir tā, par kuru neviens nerūpējas. Tu taču nevēlies tāda kļūt?

Astotkārt, ļaujot par sevi rūpēties citam cilvēkam, tu laimīgāku dari arī viņu, jo viņam ir iespēja tev ko labu izdarīt. Vienkārši palūdz mazam bērnam tev palīdzēt – un tu redzēsi, cik tas vinam ir svarīgi. Katrā cilvēkā, lai cik viņš drūms un nepieejams šķistu, mīt šis mazis bērns, un vajag dot iespēju tam izpausties. Lai arī pieaugušie ne vienmēr ar prieku palīdz citiem cilvēkiem. Taču vajag vien sajust šo palīdzības garšu, lai cilvēks vairs nevarētu apstāties. Citreiz cilvēki pat nezin, ka rūpes par citiem var atnest tik daudz prieka un gandarījuma. Taču, ja tu neļauj šādām rūpēm notikt, padomā, cik daudz prieka cilvēkiem tu atņem. Un, ja mēs runājam par tiem, kas sniedz pakalpojumus cilvēkiem, tad viņiem katrs apmierinātais un pateicīgais klients ir kā balzams dvēselei un naudiņa kabatā. Divi vienā!

Jā, sievietēm ir daudz vienkārsāk atdot – mums organisms tāds – dodošs.

Mēs šai pasaulei dodam bērnus, bērniem savu ķermeņa siltumu, barojot ar krūti, atdodamies vīrietim mīlestībā. Mēs tik maz un reti ko ņemam! Ļoti žēl! Jo tikai atdodot un neko nesaņemot, pienāk laiks, kad esam iztukšotas. Un kuram no tā būs labi?

Tāpēc mums ir jāiemācās pieņemt. Pieņemt rūpes no citiem cilvēkiem. No tuvajiem, no svešiem un arī no sevis.

Katram savadāk, bet man vienmēr ir bijis grūti to iemācīties. Es taču “visu pati”, “pati malacis”, “varu iztikt”.

Piemēram, pirms vairākiem gadiem es pati sevi krāsoju un grimmēju pirms fotosesijām. Es neesmu profesionāle tajā, un rezultātā varu izveidot tikai ikdienišķu grimmu. Bet studijā ir citas gaismas un akcenti, tur tas, kas ārā šķiet pārāk košs, ir tieši laikā un tas, kas dzīvē izskatās labi, studijā izskatās blāvs. Un pēc tam sanāk, ka viss ir it kā labi, tikai es pati – nekāda.

Kāpēc gan nepieaicināt profesionāli? Un ne jau par naudu runājam, studija un fotogrāfa pakalpojumi maksā dārgāk kā meikaps un frizūra. Jautājums šoreiz ir par savu iekšējo atļaušanu. Ļaut kādam citam sakārtot manus matus, uzkrāsot manu seju, parūpēties par manu ķermeni. Kā to izdarīt un sajusties visā tajā labi?

Kosmetologs, manikīrs, pedikīrs, masāža, frizieris, vizāžists…. Visu to varu arī pati izdarīt. Tas taču ir mans ķermenis un es pati to varu, un man pašai tas jadara. Un, jā, katru dienu par savu ķermeni es rūpējos pati. Mazgājos, iekrēmojos, eļļiņas, maskas…. Un tomēr, pa laikam ir nepieciešams savu ķermeni “atdot” kādam – iemācīties pieņemt rūpes. To, kas man padodas visgrūtāk (un, cik esmu dzirdējusi – ne man vienīgajai).

Atslābināties, pasnaust, izjust baudu, piepildīties ar enerģiju. un pēc tam visus šos labumus pārnest mājās.

Teiksi, vīrs nesapratīs? Viņš vienkārši nav redzējis atšķirību. Agrāk mans vīrs burkšķēja, kad es viņam lūdzu naudu uz kadu skaistumu – kosmetologu, manikīru, it kā teikdams, varēji taču pati ar vīlīti pastradāt – un labi. Taču pēc tam viņš ieraudzīja atšķirību un saprata, ka tas ir izdevīgi. Iedevi sievai nedaudz naudas manikīram – viņa pārnāk mājās laipna, mīloša, visu sakārto, garšīgi ēst uztaisa, samīļo tevi, smaida, izstaro gaismu. Bet, ja ilgi nekur nav bijusi – sāk niķoties, burkšķ, sāk pavirši gatavot, ēdiens vairs nav tik garšīgs. Un, ne jau speciāli viņa to dara, vienkārši – tā sanāk. Kā tikko mans vīrs ieraudzīja atšķirību, sāka mani dzenāt – tad uz masāžu, tad jogu, tad uz frizētavu.

Un, pats galvenais – vīrs atspoguļo tavu pašas attieksmi pret sevi. Ja viņš uz tevi ekonomē naudu, tātad dvēseles dziļumos tu pati ekonomē uz sevi. Ja vīrs kaut ko tev aizliedz, tad vispirms pameklē iemeslus sevī – un tu noteikti atradīsi, kas ir tas, ko tu sev pati aizliedz. Viss sākas ar mūsu pašu iekšējo atļauju pieņemt rūpes par sevi. Un viss pārējais ir tikai mūsu pašu stāvokļa atspoguļojums.

Ļauj citiem cilvēkiem par sevi parūpēties!
Pirmkārt – par tavu ķermeni. Par tavu  skaistumu, veselību, jaunību, svaigumu. Ja grūti pieņemt šīs rūpes no svešiem, sāc ar saviem tuvajiem – vīru, bērniem, dažkārt vecēkiem. Kaut gan – es taču pati esmu pieaugusi un pati visu varu! 🙂 Bet varbūt ir vērts noriskēt?:) Palūgt, lai vīrs pagatavo tev tēju, lai pamasē plecus. Palūgt lai meita izķemmē tavus matus un sapin tos. Un zini, ir vienkārši brīnišķīgs treniņš, palūgt savai mammai, lai viņa sapin tev bizi tāpat kā agrā bērnībā. ja jūsu attiecības to atļauj. Tici man, ja tu to izdarīsi, tu saņemsi milzīgu enerģijas lādiņu un iedvesmu no tāda vienkārša rituāla.

Savukārt, ja tev grūti pieņemt rūpes no tuvajiem, sāc ar mazāk tuviem, kuriem tu maksā par pakalpojumu un neko neesi paradā. Ar to pašu frizūru, Iemācies saņemt rūpes par sevi ārpus mājas, pēc tam pamazām pieradīsi to saņemt arī no tuvajiem.

Kad sievietes dzīve caurausta ar dažādu cilvēku, dažādām rūpēm par viņu, viņa kļūs arvien labāka un maigāka.

Taču, cik tas gan ir grūti – atļaut! Par sevi! Parūpēties! Galvā doma – kāds egoisms un izšķērdība! Nē, noteikti, nē! Tā ir investīcija un ieguldījums tavas ģiemnes un tavā laimē.

Mamma laimīga – visi laimīgi!
Un, lai mamma būtu laimīga, viņai ir ļoti nepieciešams sajust apkārtējo rūpes. Pieņemt! Pieņemt! Lai pec tam atdotu! Un pēc tam atkal pieņemt!

Iemācies deliģēt daļu savu pienākumu citiem. Tici man, taisīt pašai sev pedikīru ir daudz mazāk patīkami, kā atnākt pie laba cilvēka, kurš gatavs parūpēties par tavām kājiņām, kamēr tu krēslā snaud.

Tev vajag atļauju? Nu, ko, ļauj es tev to izsniegšu!

Tev ir tiesības pieņemt no citiem rūpes par sevi! Visos iespējamajos veidos. No cilvēkiem, kuri tev ir patīkami. No šodienas līdz sava mūža beigām tev ir tādas tiesības. Vai Tu sev atļausi to?

Autors: Olga Vaļajeva

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements