Nīls Donalds Volšs: Cilvēks pats padara sevi slimu

!Nīls
“Tikai cilvēkam slimība var pārvērsties par veidu, kā eksistēt.”
Olivers Sakss, britu neirologs un neiropsihologs
Kad es savam Debesu draugam uzdevu jautājumu par veselību: kāpēc man ir vesela rinda dažādu hronisku kaišu, tas man ļoti detalizēti atbildēja (es šeit uzrakstīšu šo atbildi pilnā apjomā, jo tā būs interesanta un vērtīga praktiski ikvienam cilvēkam). Šajos vārdos izskan Visuma gudrība. Izlasiet uzmanīgi, izlaidiet to caur sevi, izdzīvojiet, tas palīdzēs jums nostiprināt savu pasaules redzējumu.

 

«Vispirms es tev skaidri un gaiši pateikšu vienu lietu. Tu mīli slimības. Katrā ziņā, lielāko daļu no tām. Tu lieliski tās izmantoji, lai varētu just žēlumu pret sevi un pievērst sev uzmanību. Tajos gadījumos, kad tu tās nemīlēji, tas notika tikai tadēļ, ka tās aizgāja pārāk tālu. Tālāk, kā tu varēji tās iztēloties.
Tagad pamēģināsim saprast to, ko tu noteikti jau zini, ikviena slimība ir tevis paša radīta.
Šodien pat paši parastākie ārsti saprot to, ka cilvēki paši sevi padara slimus. Daudzi to dara neapzināti. Tāpēc tad, kad tie saslimst, viņi nezin savu ciešanu iemeslu. Tas tiek uztverts tā, it kā to kāds būtu viņiem “piespēlējis”, nevis viņi paši to radījuši.
Tas notiek tāpēc. ka vairums cilvēku pa dzīvi iet neapzināti (un tas attiecas ne tikai uz veselības jautājumiem).
  • cilvēki smēķē un pēc tam brīnās, kāpēc saslimst ar vēzi
  • cilvēki ēd dzīvniekus un taukus un brīnās, kāpēc viņiem ir aizsērējušas artērijas
  • cilvēki visu savu mūžu dusmojas un brīnās, no kurienes viņiem sirds kaites
  • cilvēki nežēlīgi konkurē, atrodas nemitīgā stresā un brīnās, kāpēc kļūst paralizēti
Sākumā neredzamā patiesība ir tajā, ka vairums ļaužu ar savu nemieru paši sevi noved līdz nāvei. No visām prāta aktivitātes formām, nemiers ir viena no briesmīgākajām aiz naida, kas ir milzīgs graujošs spēks.
Nemiers ir bezjēdzīgs. Tā ir bezjēdzīga savas prāta enerģijas tērēšana. Tas rada bioķīmiskas reakcijas, kas kaitē ķermenim – sākot no kuņģa zarnu trakta darbības traucējumiem, līdz pat infarktam. Tiklīdz cilvēks parstāj būt nemierīgs, veselība uzreiz uzlabojas.
Naids ir visbriesmīgākais graujošais prāta stāvoklis. Tas saindē ķermeni un tā sekas ir praktiski neatgriezeniskas.
Bailes ir pretmets visam tam, kas tu patiesībā esi, un tāpēc tās vienmēr pretdarbojas tavai fiziskajai un prāta veselībai. Bailes tas ir pārspīlēts nemiers.
Nemiers, naids, bailes kopā ar pašu radītajiem – trauksmi, rūgtumu, neiecietību, savtību, skaudību, nelabvēlību, vēlmi nosodīt, apvainot — tas viss šūnu līmenī uzbrūk ķermenim.
Tādos apstākļos uzturēt veselu savu ķermeni nav iespējams.
Līdzīgi pie tādām pašām fiziskām problēmām noved iedomība, izdabāšana savām kaprīzēm un alkatība.
Jebkura slimība sākumā rodas prātā.
Tavā dzīvē nenotiek nekas, kas iepriekš nebūtu bijis tavā prātā kā doma. Domas ir kas līdzīgs magnētiem, kuri sev pievelk darbības.
Doma ne vienmēr var būt tik acīmredzama, kā piemēram “Es noteikti noķeršu kādu briesmīgu slimību.”. Doma visbiežāk mēdz būt smalkāka par, piemēram, šo: “Es neprotu dzīvot”, “Mana dzīve ir vienas vienīgas problēmas”, “Es esmu neveiksminieks”, “Dievs mani sodīs”, “Man ir līdz kaklam tāda dzīve”.
Domas ir ļoti smalka, ļoti spēcīga enerģijas forma. Vārdi – mazāk smalka, blīvāka forma.
Darbības ir visblīvākā enerģijas forma. Darbības – tā ir enerģija ļoti blīvā fiziskā formā spēcīgā kustībā.
Kad tu domā, runā un dari, vadoties no negatīvajiem uzstadījumiem, kā piemēram: “Es esmu neveiksminieks”, tu iekustini milzīgu graujošu enerģijas plūsmu. Būs dīvaini, ja saņemsi vieglu saaukstēšanos. Tas ir mazākais, kas var notikt.
Ir ļoti grūti pretstāvēt negatīvo domu ietekmei, kad tās jau ieguvušas fizisku formu. Ne neiespējami, bet ļoti, ļoti grūti. Lai to izdarītu ir nepieciesama ļoti spēcīga TICĪBA. Tas prasa milzīgu pārliecību par Visuma pozitīvo spēku – lai kā Tu to sauktu: Dievu, Dievieti, Visumu, Absolūtu, Sākotnējo Spēku, Pirmcēloni, vai vēl kaut kā. savādāk.
Dziedniekiem ir tāda ticība. Tā ir tā TICĪBA, kas kļūst par Absolūto Zināšanu. Tā zin, ka tava sūtība ir būt vienotam, pabeigtam tieši šajā momentā. Arī šīs Zināšanas pārvaldīšana ir doma – ļoti spēcīgas iedarbības doma. tai ir pietiekami daudz spēka, lai gāztu kalnus, nerunājot par molekulām tavā ķermenī. Lūk, kāpēc dziednieki var izdziedināt un bieži vien to izdarīt pat no attāluma.
Domai neeksistē attālumi. Doma ceļo apkārt pasaulei un pārvar Visumu ātrāk, kā tu vari pateikt vārdu: “Pasaki tikai vārdu un izveseļosies mans kalps.” Un tas notika tajā pat momentā, pat līdz tam, kad šī frāze tika pabeigta. Tāda bija virsnieka ticība. Bet jūs visi esat garīgi spitālīgie.
Jūsu saprātu ir saēdušas negatīvās domas. Daudzas no tām jums ir uzspiestas. Daudzas no tām jūs faktiski izdomājat – izsaucat paši un pēc tam iznēsājat tās sevī stundām, dienām, nedēļām, mēnešiem, gadiem….un brīnaties, kāpēc slimojat.
Tu vari atrisināt savas veselības problēmas, atrisnot problēmas ar savu domu veidu. Jā, tu vari izārstēt dažus stāvokļus, kurus jau esi pats sev uzdāvinājis un arī novērst daudzu jaunu nopietnu problēmu rašanos.
Un to visu tu vari panākt, mainot savu domāšanu.
Un, vēl, rūpējies par sevi labāk. Tu atbaidoši rūpējies par savu ķermeni, pievērs tam parāk maz uzmanības, līdz brīdim, kad pēkšņi saproti, ka ar to notiek kas nelabs.
Varētu pat teikt, ka tu neko nedari tā veselības profilaksei.
Par savu automašīnu tu rūpējies labāk, kā par savu ķermeni – un tas nav pārspīlējums.
Tu netrenē savu ķermeni, tāpēc tas kļūst vājš un nespējīgs no bezdarbības. Tu to nepietiekami baro, tā padarot to vēl nespēcīgāku. Tad tu to piestum ar dažādām indēm, toksīniem un dažādām kaitīgām vielām, kuras tev iebaro pārtikas izskatā.
Bet tavs ķermenis vēljoprojām tev kalpo – šis brīnumainais mehānisms; tas buksējot un raustoties turpina strādāt, drošsirdīgi virzoties pretī šiem naidīgajiem uzbrucējiem. Briesmīgi. Tie apstākļi, kuros tu liec savam ķermenim izdzīvot ir pretīgi. Tu dari par maz, jeb nedari vispār neko, lai šos apstākļus uzlabotu, jo tev nav dzīvotgribas.
Ja tu kaut reizi dzīvē esi izsmēķējis cigareti – vēl vairāk, ja tu izsmēķē paciņu dienā – tev ir ļoti maz dzīvotgribas. Tevi neuztrauc tas, ko tu dari ar savu ķermeni. Ja tu kaut reizi dzīvē esi licis savam ķermenim noreibt no alkohola, tevī ir maz dzīvotgribas.
Ķermenis nav Briesmīgs. Ķermenis ir paredzēts mūžīgai dzīvošanai.
Tu šo izlasīsi, nožēlā piekrītoši pamāsi ar galvu un uzreiz atkal ķersies pie vecā.
Zini, kāpēc?
Es baidos jautāt.
Tāpēc, ka tev NAV DZĪVOTGRIBAS.

 

Autors: @ Nils Donalds Volšs “Sarunas ar Dievu”
Tulkoja: Ginta FS
Advertisements