Vide mūs ietekmē un maina mūs, vēlamies to vai nevēlamies

vide
Un jautājums nav par to, ka grūti dzīvot starp alkoholiķiem un saglabāt skaidru prātu. Vai arī ievērot diētu tad, kad pārējie tev apkārt alkatīgi rij. Un nav arī par to, ka mums visi draudzīgi teiks, kā jādzīvo un kādam jābūt viedoklim visos jautājumos, un mēs nekavējoties tam piekritīsim, kā tādi muļķi.
Vide mūs maina daudz smalkākā un dziļākā līmenī. Pakāpeniski un nemanāmi.
Ir, protams, arī cilvēki ar paaugstinātām spējām pretoties vides ietekmei. Es esmu viens no tiem un ļoti labi šo tēmu pārzinu, un varu teikt, lūk ko: Lai nepadotos sliktai ietekmei, ne tik daudz sociālajai, cik šai dziļajai, nemanāmajai, ir vajadzīgs nenormāli daudz spēka.
Tas ir tāpat kā ar visu savu ķermeni stāvēt priekšā milzīgai ūdens cauruleii un apturēt ūdens strūklu un vienlaicīgi izšūt krustdūrienā. Un to darīt nevis piecas minūtes, lai palielītos, bet – gadiem ilgi.
Tāpēc vide – tas ir ārkartīgi svarīgi. Un, ne jau tajā ziņā “mīl-novērtē-aizsargā-moka-nesaprot-audzina-atbalsta-kasa muguru”. Protams, tam visam arī ir nozīme, taču tikai virspusēja.
Galvenais ir tas, ka mēs šajā vidē pakāpeniski pārvēršamies, punkts.
Jo ātrāk cilvēks aptvers savu tuvāko loku un uzdos sev jautājumu: “Vai es vēlos pārvērsties par Tādu?” – jo mazāka dzīves daļa tiks pazaudēta., lūk arī viss.
Godīga atbilde “JĀ” liecina par to, ka esi viens no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Droši vien ieprieksējā dzīvē tu esi izglābis bariņu izbadējušos bāreņu un tagad, dzīvam esot, esi iecelts be zmaz vai svēto kārtā.
Ja par Tādu pārvērsties negribās, tad, ko nu!? “Brīdināts – tātad, bruņots”.
Autors: Makss Frajs
Tulkoja: Ginta FS
Advertisements