Dzīve kā kafija

kafija11111

Kādas prestižas augstskolas absolventu grupa ieradās viesos pie sava augstskolas profesora. Daudzi no viņiem bija paspējuši izveidot veiksmīgu karjeru, tāpēc sarunas pārsvarā bija par darbu un ar to saistītajām problēmām, kā arī par dzīvi un tās grūtībām.

Profesors devās uz virtuvi lai sagatavotu saviem viesiem kafiju un atgriezās ar paplāti, uz kuras bija dažādas kafijas tasītes: gan dārgas, skaistas, porcelāna, kristāla, gan vienkāršas stikla un plastmasas.

Kad absolventi bija paņēmuši tasītes, profesors teica:

— Mani draugi, pievērsiet uzmanību, visas skaistās un dārgās tasītes ir izdalītas, palikušas tikai necilās.
Lai arī jums tas ir normāli un ierasti – vēlēties SEV tikai to labāko, taču tas arī ir jūsu problēmu un stresu galvenais iemesls. Saprotiet, tasīte pati par sevi kafiju nedara labāku. Bieži vien tā ir ne tikai dārgāka, bet noslēpj to, ko mēs dzeram. Patiesībā viss, ko vēlējāties ir tikai kafija, ne tasīte. Taču jūs apzināti izvēlējāties labākās un pēc tam vērtējāt, kuram kāda tika.

Un tagad padomājiet: DZĪVE – tā ir kafija. Darbs, nauda, stāvoklis sabiedrībā, sabiedrība – tās ir tasītes. Tie ir tikai instrumenti lai uzturētu dzīves saturu. Tas, kādu tasīti mēs izvēlamies, nenosaka un nemaina mūsu dzīves kvalitāti. Dažkārt, koncentrējoties uz tasīti, mēs aizmirstam baudīt pašu kafiju.

Vislaimīgākie ir tie cilvēki, kuriem, iespējams, nav viss labākais, bet kuri spēj no visa, kas tiem ir, iegūt visu labāko.

Avots: http://www.pritchi.ru

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements