Mācos to mākslu

ziedonis
Mācos to mākslu – dzīvot ar visiem pa draugam. Kaimiņu puikas piekāva manējo, negribas tāpēc ar kaimiņu naidoties, pieteicu puikam, lai piekrīt un nestrīdas. Taisnība, ka vista bija pirmā.

 

Vistai prieks, ka es viņu cienu. Bet ola arī bija pirmā – tur es viņai piekrītu, un ola mani uzskata par saprotošu cilvēku! Šī? Šī ir ļoti jauka glezna! Bet no otras puses… man jums jāpiekrīt, ka ne visai… Jūs mani pārliecināsiet, jums būs vēl taisnība.
No vienas puses un no otras puses, tā un šitā. Pamēģiniet: no vienas puses un no otras puses. Piekrītiet, kad jūs ieejat veikalā un kad jums teic, ka Rīgas balzama nav. Bet balzamu var dabūt… no otras puses. Piekrītiet, ka tiem no otras puses arī ir taisnība. Taisnība ir vieniem, ir otriem. No kuras puses nauda ir nauda? No cipara puses vai no ģerboņa puses?
Piekrītiet, ka saule tikpat skaista lec, cik skaisti noriet. Piekrītiet, ka tur, kur saule ir tagad, – vienam tā lec, vienam noriet. No vienas puses un no otras puses. Taisnība lampai uz galda, un taisnība tumsai kaktā. Taisnība tiem, kas teic “smird”, un taisnība tiem, kas teic “smaržo”. Ķiploks, piemēram, vienam smaržo, bet otram smird. Jūras aļģes vienam smaržo, otram – smird. Tāpat zirgi, siers, odekoloni, “baltie ceriņi”, “landiši”. No vienas puses un no otras puses. Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.
– Imants Ziedonis (Epifānijas)
Advertisements