Vīrietim jākļūst par Debesīm

debesis1

— Ko tu zini par attiecībām? — jautāja vecais vīrs jauneklim. Patiesībā viņš atbildi negaidīja. Ar plēsoņas skatienu paskatījies puisim acīs, viņš teica:

— Attiecības — tas ir cīniņš. Lai kā arī jūs viens otru mīlētu, jūs tomēr cīnīsieties par varu viens pār otru. Visbiežāk uzvar sieviete. Viņai vieglāk uzvarēt. Viņa ir Bezdibenis. Un Bezdibenī ir viegli iekrist. Vīrietim uzvarēt ir grūtāk. Viņam jākļūst par Debesīm. Lai tas notiktu, ir nepieciešama nevainojamība un griba. Nevainojamība sākas no mātes. Mātes Bezdibenis nedrīkst auklēt dēmonus, kas alkst viņas dēla. Tik tīru sieviešu ir ļoti maz, jo sievietes parsvarā inficē savus dēlus ar saviem dēmoniem, kas nogalina nevainojamību. Vīrietis, kurš nav nevainojams, nekad nekļūs par Debesīm. Viņš cīnīsies ar sievieti. Un zaudēs, tāpat kā zaudēja savai mātei. Un sieviete vilsies viņā, tāpat kā vīlās viņa māte.

— Es nesapratu, ko nozīmē nevainojamība? — šķita, ka vecā vīra vārdi puisi apgaismoja, taču īstas skaidrības nebija.

– Nevainojamība — tas ir vienkārši. Vienkārši – bez vainošanas. Dzīvo bez vainošanas. Nevaino ne sevi, ne citus.

— Nevērtēt nevienu? — vēlējās saprast puisis. — Tas taču ir briesmīgi grūti. Mēs taču esam mācīti novērtēt it visu, likt visam atzīmes.

— Jā, tie arī ir tie dēmoni, kuri dzīvo mātes Bezdibenī, un vīrietim tie ir jāatstāj, lai kļūtu par Debesīm. Taču viss sākas ļoti vienkārši— nepārmet nevienam. Tas ir vienkāršāk par vienkāršu. Īpaši tad, kad pa istam mīli. Nē, tu nekļūsi vājš, bet tu ieraudzīsi visus savus dēmonus. Viņi sāks čabināt savas tumšās, niecīgās domiņas, vertējot gan sevi gan tavu iemīļoto. Lūk, tieši šajā brīdī nepārmet. Debesis kļūs tuvākas.. Mīlestība ir nežēlīga. Ja to ielaidīsi sevī, tu iepazīsi sevi patieso. Visbiežāk šī patiesība šokē. Tu saproti savu niecību. Ja tajā brīdī tu sevi nenosodīsi un neparmetīsis sev, tavas Debesis kļūs līdzvērtīgas Bezdibenim, un tu beidzot kļūsi līdzvērtīgs sev.

Autors: Marks Ifragimovs

Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements