Kas slēpjas aiz nepatikas pret cilvēku

nepatika

Ļoti bieži tiek runāts par mīlestību un iemīlēšanos. Kāpēc gan neparunāt par naidu? Varbūt pat ne par naidu kā tādu, jo tā ir tik spēcīga sajūta, ka ne visi uz to ir spējīgi. Parunāsim par nepatiku (kuru bieži vien cilvēki jauc ar naidu)

Blakus ikvienam no mums ir cilvēki, pret kuriem mēs jūtam šo sajūtu. Dzīve ir dzīve un ne viss tajā notiekošais var būt patīkams. Labi, ja mēs spējam saprast savas nepatikas iemeslus. Ja iemesls ir redzams, un mēs nevaram iemīlēt šo cilvēku par kaut ko konkrētu, un viņš par to arī zina, un mēs negrasāmies to pat slēpt, tad tas ir pats vienkāršākais variants.

Saki, vai tad nemēdz būt tā, ka cilvēks it kā labs, pret tevi attiecas adekvāti un dalīt ar viņu tev nav ko, un neko sliktu viņš tev izdarījis nav. Bet tev viņš nepatīk un viss! Pie kam “nepatīk” – vēl ir maigi teikts! Negatīvās emocijas burtiski gāžas pāri malām tad, kad šis cilvēks nonāk Tavā redzeslokā. Tu nevari saprast notiekošā iemeslu, un tāpēc tas tevi kaitina vēl vairāk. Protams, labi, ja varat viens otram paiet garām laikā un telpā, lai jūsu ceļi nekrustotos. Bet, ja nu tas ir tavs priekšnieks? Vai kolēģis, kurš ofisā sēž tev pretī? Vai labākās draudzenes vīrietis? Sanāk vienas vienīgas ciešanas.

Tu droši vien nebūsi pārāk izbrīnīts, kad teikšu, ka visā atkal ir vainojama mūsu zemapziņa. Grūti pat iedomāties, cik milzīgi liela noliktava tā ir, un cik daudz tajā glabājas mūsu neapzināto, bet vareno uzstādījumu, pārliecību, motīvu un dažādu citu lietu, kas spējīgas ļoti spēcīgi ietekmēt mūsu dzīvi – īpaši mūsu emocijas.

Bet nepatika ir viena no pašām spēcīgākajām un nekontrolējamākajām emocijām. Kad psihologiem nākas strādāt ar attiecību problēmām, atklājas, ka nepatika stāv vienā no pirmajām vietām un tad par galveno mērķi kļūst iemācīties kontrolēt to, ko parāda mums mūsu zemapziņa.

Iemācīties kontrolēt – nozīmē vismaz daļēji iemācīties tikt galā ar tām. Un pirmais kontroles pār kādu noteikums, ir zināt savu kontrolējamo – tātad saprast, no kurienes nāk viena vai cita sajūta, šajā gadījumā – nepatika.

Psiholoģijā ir tāds jēdziens “projekcija”. Piemēram, tavā dzīvē bija kāda ļoti nepatīkama tev epizode. Tu pacenties to aizmirst un, iespējams, tev pat tas izdevās. Bet pēkšņi tu satiec cilvēku, ar kuru bija saistītas šīs nepatīkamās pagātnes atmiņas.

Iespējams, viņam ir līdzīga balss, vai ģērbšanas maniere, bet varbūt tieši tādas krāsas kaklasaite vai  līdzīga frizūra – pietiek tikai ar attālu līdzību, lai mūsu zemapziņa to “atpazītu”. Un viss “uzpeld” ar jaunu spēku, visas tās negatīvās sajūtas, visa nepatika tiek pārnesta uz šo jauno cilvēku, kura vienīgā vaina ir tā, ka viņš ar kaut ko tev atgādināja nepatīkamus pagātnes notikumus.

Cilvēks nav ne pie kā vainīgs, bet tevi plēš pušu negatīvās emocijas tikai no tā vien, ka redzi viņu.

Vēl viens “projekcijas” veids: kāds, kurš bija blakus tev neveiksmes brīdī, redzēja tavu kritienu, bija liecinieks tavam vājumam u.t.t. Šķiet, ka emocijas dvēselē jau norimušas, tomēr, izrādās, ka ne līdz galam. Atliek vien sastapt šo nejaušo aculiecinieku, kad pagātnes nepatīkamās emocijas atgriežas, bet nu jau kā nepatika pret šo konkrēto cilvēku. Tu it kā pārnes visu negatīvu no situācijas uz šo vienu cilvēku.

Un vēl mēs nemīlam “spoguli”. Kāpēc pēdiņās? Tāpēc, ka tas nav vienkārši spogulis, bet gan mūsu rūpīgi slēpto negatīvo īpašību precīzs atspoguļojums citā cilvēkā. Piemēram: tu dziļi dveselē zini, ka esi egoists (ko nu tur slēpt!) un tavi tuvie cilvēki tev šad tad to atgādina. Tu esi iemacījies ar to sadzīvot, esi samierinājies, rūpīgi to slēp, atseko savu uzvedību, savas emocijas un vārdus. Ar gadiem to var iemācīties ikviens, lai kaut kā iedzīvotos sabiedrībā.

Īpaši tas attiecas uz tiem trūkumiem, ar kuriem grūti cīnīties, kas mūsos burtiski “ir asinīs”.  Un pēkšņi mūsu tuvumā uzrodas cilvēks, kurā mēs, kā spogulī, redzam sevi, visā savā egoistiskajā “krāšņumā”. Un vēl, bez tā, viņš absolūti necenšas slēpt savu šo trūkumu, bet varbūt pat neuzskata par trūkumu! Kā viņš tā var!!!! Te nu arī ar neparvaramu spēku “uzpeld” nepatika pret šo “bezkauņu”.

Pie tam šī īpašība, kuru tu sevī nemīli, var būt jebkura: nepunktualitāte (kā viņš drīkst kavēt, mēs taču norunājām!). Neakurātums (es gan tā nedaru!). Koķetēšana ar visiem pēc kārtas (kāda bezkauņa, kārties visiem pēc kārtas kaklā!!!) u.t.t. Ko darīt, mēs visi ne īpaši mīlam “spoguļus”… Vēl viens visiem zināms fakts: ja apstākļi saliek blakus divus dzimušus līderus, tad diez vai viņi iedegsies mīlestībā viens pret otru. Līdzīga nepatika bieži vien labāk par jebkuru testu parāda slēptās dvēseles radniecības.

Vēl viens iemesls, kāpēc mēs varam izjust nepatiku pret kādu konkrētu cilvēku, ir parāda sajūta.

Piemēram, tu līdz šim brīdim lieliski sapraties ar kādu cilvēku, uzskatot to par lielisku draugu, kolēģi. Taču kādā dzīves brīdī sanāca tā, ka viņš tev ļoti palīdzēja (nav obligāti materiāli). Šķiet, ka tev uz visu mūžu vajadzētu justies viņam pateicību paradā… Taču kaut kas notiek ne tā. Sanāk, ka tagad tu vairs nevari izturēties pret viņu tā, kā tu vēlies, bet gan tā, kā vajag. Un šis “parāds”, kas karājas kaklā, ne tikai nogalina iepriekšējās nepiespiestās attiecības, bet no tavas puses “bagātina” tās ar nepatiku no tavas puses. Protams, ne vienmēr tā notiek – tomēr bieži gan. Ne velti ir tāds teiciens: “Gribi pazaudēt draugu, aizdod viņam naudu.”

Gribu pieminēt vēl vienu iemeslu, kāpēc varam izjust nepatiku pret cilvēku. Tas nenotiek tik bieži, taču ļoti labi ilustrē visus tos “jociņus”, kurus ar mums izspēlē mūsu zemapziņa. Gadās, ka negatīvā emocija, ko izjūtam pret kadu cilvēku ir vienīgi veids, kā apspiest sevī vēl spēcīgāku sajūtu – seksuālo vēlmi.

Tas notiek ar mums tajos gadījumos, ja nekādā veidā nespējam realizēt šo vēlmi. Piemēram, tev ir stingri lietišķas attiecības, kuras nekādā gadījumā nedrīkst pārvērst kādās citās. Vai nu kaisles objekts nav brīvs, vai arī jūs saista radniecīgas saites. Tāda apspiesta seksuālā vēlme var pārvērsties citā emocijā, ne mazāk spēcīgā – nepatikā vai pat naidā.

Protams, šeit nav uzskaitīti visi iemesli, kas izsauc nepatiku pret kādu cilvēku. Ja tev sanāks ieskatīties sevī dziļāk un tomēr atrast iemeslu šai nepatikai, tu noteikti ātrāk un vieglāk tiksi ar to galā, jo tu esi galvenais ieinteresētais tajā, lai tavā dzīve būtu pēc iespējas vairāk labu emociju un attiecību.

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Fotogrāfs: A. Borisovs