Garīgums un mīlestības enerģija

487624_624884450861732_1593829851_n

Ir zināms teiciens no senajām Upanišadām: «Kad tiek norauts viens zāles stiebriņš, notrīs viss Visums».

Mūsdienu zinātne apstiprina faktu, ka šajā pasaulē energoinformatīvajā līmenī viss ir vienots. It viss mums apkārt ir enerģija, taču dažādas kvalitātes, dažādas vibraciju frekvences. Saule ir enerģija, planētas – enerģija, cilvēka dvēsele, domas, sajūtas – viss ir enerģija. Katrs cilvēks ir šīs pasaules daļa un tāpēc arī pasaulē nes savu daļu enerģijas un ietekmē to, kāda tā būs.

Bet kādas enerģijas ir jānes pasaulē? Dažādas garīgās skolas un plūsmas, kā likums, ir vienotas vienā – pasaulē ir jānes Mīlestības un Harmonijas enerģija.

Kabalā teikts tā: «Kad cilvēks pietuvojas Dievam – viņš priecājas, kad cilvēks attālinās no Dieva – viņš cieš».

Ko šī frāze nozīmē mūsu reālajā dzīvē? Ko nozīmē teiciens: «Kad cilvēks pietuvojas Dievam»?
Tas nozīmē, ka cilvēks pielīdzinās Dievam pēc tā īpašībām. Bet Dievs tā ir Mīlestības un Harmonijas enerģija. Un tas nozīmē, ka tādā veidā cilvēks kļūst mīlošāks un harmoniskāks un nes šīs enerģijas pasaulē (kas arī ir galvenā mūsu esības jēga) – viņš priecājas.

Tālāk neliela piebilde karojošajiem ateistiem. Eksistē matemātisks likums (nemarkova procesu matemātika), kas apstiprina to, ka Visums savā attīstībā virzās Harmonijas un Mīlestības virzienā.

Kad cilvēks attālinās no Dieva, nes pasaulē citas enerģijas, piemēram naida enerģiju, viņš cieš. Starp citu sagraut var ne tikai apkārtējo cilvēku dzīves, bet arī pats sevi. piemēram: sakļaut spārnus, peldēt pa straumi, pretoties, nepieņemt, žēlot, ciest, neko nedarīt lietas labā… Un nav pat svarīgi, ka tajā pat laikā cilvēks var izlasīt kaudzēm gudras garīgās grāmatas. Ja viņš cieš, tas nozīmē, ka kaut ko svarīgu savā dzīvē viņš nedara, neapzinās tās mācību stundas, kas bijušas viņa ceļā, vai arī iet pa nepareizo ceļu, nepilda savu misiju. Katra cilvēka misija ir nest šajā pasaulē Harmonijas un Mīlestības enerģiju. Citiem vārdiem sakot – būt laimīgam. Ja šīs Mīlestības un Harmonijas enerģijas trūkst – tad tas arī ir garīguma rādītājs.

Manā sapratnē garīgums ir katra cilvēka atbildība un apzināšanās, kādu ieguldījumu viņš personīgi dod šai pasaulei, kādas  enerģijas viņš tajā nes. Jo, ar ko mēs šo pasauli piepildīsim, tāda tā arī būs. Un atbildība par šo pasauli gulstas uz katra no mums. Un šajā nozīmē patiesībā mēs visi esam līdzvērtīgi.

Ja šodien mēs runājam par globālo krīzi, visdažādākajām sabiedriskajām un planetārajām problēmām, tad tās patiesībā ir sekas tam, ko mēs paši darām savā ieksējā pasaulē, kā mēs to graujam.

Un ārējā pasaule atspoguļo tikai to, kas notiek iekšējā pasaulē.

Garīgums – tas ir tad, kad cilvēks saprot, ka ne tikai viņa darbības, ne tikai vārdi, bet arī domas un sajūtas ietekmē to, kāda būs visa pasaule. Un šis garīgais cilvēks ne tikai vienkārši to zin, kā jārīkojas, bet viņš svā dvēselē uz to tiecas, jo nevar rīkoties savādāk Jo viņš saprot savu atbildību par šo pasauli. Man šķiet, ka garīgums ir tieši tajā.

Avots: http://www.aum.news

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements