Elizabete Gilberta: DROSME

dailslidosana4
Lai atļautu sev dzīvot radošu dzīvi, ir jāatrod atbilde uz galveno jautājumu: vai manī ir drosme atrakt un izcelt gaismā manī gulošos dārgumus?
Es, protams, nevaru zināt, kas slēpjas jūsos. Un, visticamākais, jūs to paši pat nezināt. Kaut gan, droši vien, jūs nojaušat virzienu, kādā rakt.
Kāpēc es esmu pārliecināta par to, ka jūsos ir šie dārgumi? Nu, ko, es domāju, ka ikviens no mums ir radošs eksperiments.
Daba mūsos ieliek brīnumu lietas un pēc tam pakāpjas maliņā, lai ļautu mums pašiem tikt ar tām skaidrībā.
Laiks, kuru veltām šiem radošajiem “izrakumiem”, kas nes mūsu vārdu, tā arī ir mūsu radošā dzīve.
Drosme doties šajā ekspedīcijā, aizstāj ikdienas rutinēto dzīvi ar interesantu un radošu dzīvi. Bet tie negaidītie rezultāti, ko jūs saņemat procesā – tos es dēvēju par Lielo Maģiju.
**
Nebrīnieties par vārdu “radošs” Ar to es nepavisam negribēju teikt, ka ikvienam cilvēkam jākļūst par dzejnieku, mākslinieku, aktieri – kādas no, tā saucamo, radošo profesiju pārstāvim. Es arī nerunāju par radošiem sasniegumiem – kādam tie asociējas ar sarkanajiem paklājiem, vai dzīvošanu Olimpā, vai dziedāšanu Carnegie Hall (kaut arī, ja to sagribēsies, es neiebildīšu).
Es runāju par svarīgāku un plašāku radošuma izpratni. Par dzīvi, kas piepildīta ar zinātkāri – tā vietā, lai dzīvotu baiļu pilnu dzīvi.
Radošuma piemērs ir mana draudzene Sjūzana.
Kad viņai palika 40 gadi, viņa nolēma iemācīties slidot. Precīzāk, viņa jau agrāk to bija darījusi – bērnībā. Taču pusaudža gados noskaidrojās, ka dotumi nav pietiekoši, lai kļūtu par profesionālu sportisti. Ak, šis pusaudžu vecums! Tie, kurus oficiāli atzīst par talantīgiem, uz saviem trauslajiem pleciem uzveļ maisu pilnu ar sociālajām gaidām, savukārt pārējie saņem aizvainojošu birku “parasts cilvēks” un atsakās no radošuma. Kas tā gan par pasauli!!!?
Tad, lūk, nākamos 20 gadus Sjūzana apzināti izvairījās no jebkuras saskarsmes ar daiļslidošanu. Un kam gan viņai tā, ja tāpat viņa nevarēs uzvarēt sacensībās?
Pēc tam viņai pienāca 40 gadu jubileja, un viņa saprata, ja jūtas apātiska, neapmierināta ar sevi, ar savu dzīvi, sagurusi un paļāvusies liktenim. Pateicoties apaļajam dzimšanas dienas datumam, viņa atļāva sev uzdot jautājumu: “kad pēdējo reizi es jutos pa īstam laimīga, viegla, priecīga un radoša”?
Un ar šausmām atklāja, ka tas bija “divdesmit piecus gadus atpakaļ”.
Viņa bija aizliegusi sev to, kas dāvāja viņai neticamu prieku. Bija pienācis laiks noskaidrot, vai vēljoprojām viņai patīk slidot.
Sjūzana nolēma eksperimentēt. Nopirka slidas, atrada slidotavu un apmaksāja treneri. Viņa nepievērsa uzmanību iekšējam kritiķim, kurš deva padomus “likties mierā”, “atcerēties par darāmajiem darbiem”, “Pārstat būt egoistei”. Viņa nepievērsa uzmanību tam, ka pārējie skolnieki, kuri mācījās slidot, bija jaunāki par viņas bērniem.
Viņa vienkārši slidoja.
Trīs reizes nedēļā Sjūzana mostas pirms saullēkta, lai veltītu laiku sev, pirms uzsākt savu sarežģīto un saspringto darba dienu. Katru nedēļu. Jā, un viņai vēljoprojām ļoti patīk slidot, pat vairak kā agrāk, jo šobrīd viņa ļauj sev sajust to, cik daudz prieka viņai dod šis process.
Slidas un ledus viņai iedeva dzīves garšas sajūtu un atņēma laika izjūtu. Viņa vairs neuzskata, ka dzīvo parastu dzīvi. Viņa sev velta gan laiku, gan uzmanību.
Trīs reizes nedēļā no rītiem Sjūzanas dzīvē norisinās klusa, mierīga un priecīga revolūcija.
**
Pievērsiet uzmanību tam, ka viņa nepameta darbu, nepārdeva dzīvokli, nepārtrauca attiecības, neaizbrauca no savas pilsētas uz Toronto, lai mācītos daiļslidošanu pie profesionāla olimpiskā līmeņa trenera. Un tāpat arī, pievērsiet uzmanību tam, ka šis stāsts nebeidzas ar medaļām un čempiona titulu, kas nevienam šeit nav vajadzīgs.
Stāsts vispar nebeidzas – Sjūzana vēljoprojām turpina slidot trīs reiz nedēļā no rītiem. Vienkārši tāpēc, ka slidošanā “uzraka” iespēju vērot savu iekšējās pasaules skaistumu, kuru nespēja atrast nevienā citā nodarbē. Un viņa vēlētos pievērst uzmanību šīs iekšējās pasaules skaistumam tikmēr, kamēr vien dzīvo uz šīs zemes.
Lūk, arī viss.
Lūk, to es saucu par radošu dzīvi!

 

Autors: Elizabete Gilberta
Tulkoja: Ginta FS
Advertisements