Dzīve tīrībā: kā pārstāt nosodīt citus cilvēkus

sniegparslina1

“Nesodi un tevi nesodīs…” Šodien šajā frāzē palicis ļoti maz dzīvības. Nosodīšanas spara rats griežas milzīgā ātrumā. Interesanti, kā palēnināt tā gaitu un paglābt cilvēci no kritikas un nosodīšanas sērgas postošā spēka?

Nosodīšana no psiholoģijas viedokļa – agresijas un iznīcināšanas koncentrāts

Kā atturēties, lai nenosodītu radiniekus, garāmgājējus, kolēģus, slavenības? Un vai maz to vajag? Tik ļoti gribās paust savu viedokli. Palīdzēt cilvēkiem kļūt labākiem, gudrākiem, veiksmīgākiem. Caur citu cilvēku izdzīvoto situāciju prizmu atcerēties dzīves pamatprincipus un nostiprināt tos savā apziņā.

Kritikai ļoti bieži ir pozitīvs motīvs. Tā izriet no vēlmes parādīt “kā ir pareizi”. Un ļoti bieži veselīgi un pamatoti aizrādījumi patiešām palīdz visiem “konflikta” dalībniekiem izaugt un mainīties. Taču realitātē vairums cilvēku agresīvi uzbrūk viens otram. Mēs mācām citus cilvēkus no pozīcijas “es esmu gudrāks par tevi!”, aizmirstot, ka cilvēki ir dažādi, tāpat kā sniegpārsliņas – katrs ar savu pieredzi, raksturu un audzināšanu.

Rāšanās – tā ir bezjēdzīga cīņa par neeksistējošu pareizību. Mēs cilvēku vērtējam, vadoties no savas koordināšu sistēmas – vērtibu sistēmas. Taču vai viņam vienmēr jābūt ar mums vienisprātis?

Reakcija uz nosodījumu, labākajā gadījumā, līdzinās ar vienaldzībai. Taču visbiežāk “upuris” sāk dusmoties. Tas var saprast to, ka viņam nav taisnība, nav pieredzes, ka viņš pieņem nepareizos lēmumus. taču kad viņam uzbrūk ar pamācībām, lai arī zem tā slēptos labi nodomi, notiek pretreakcija.

Sākot nosodīt, mēs paši saņemam cilvēka negatīvo emociju vilni un atklājam atbildes uguni viņa virzienā. Katrs sāk aizstāvēt savu pozīciju un cenšas pēc iespējas sāpīgāk aizskart oponentu. Asa kritika un nosodījums sev līdzi nes milzīgus postījumus. Un tas attiecas ne tikai uz cilvēku savstarpējām attiecībām.

Cieš tava personība, kuru burtiski lauž atkarība no vēlmes sekot citu cilveku dzīvēm. Vērot sevi ir daudz grūtāk, un atzīt savas kļūdas ir ļoti nepatīkmi. Cilvēkam paša dzīve kļūst par pagalmu, kurā pats viņš vairs nav galvenais varonis. Pie visa tā klāt vēl nāk mūžīgās problēmas ar laiku, veselību un neskaidrība par savu vietu dzīvē.

Katru dienu kritizētāja dzīvi caurvij negatīvi notikumi un nepatīkama pieredze. Tas nevar neatspoguļoties viņa fiziskajā un psihiskajā veselībā. Slimības, neveiksmes darbā un biznesā, slikts garastāvoklis ir pastavīgi viesi pie tiem, kuri nosoda.

Kā pārstāt nosodīt: Pasaule sākas ar mani!

Lai aizietu no mīnusa uz plusu un kļūtu par laimīgu, apzinātu personību, atzīsti “spoguļa principu” – viss, ko mēs redzam sev apkārt, ir mūsu atspulgs. Pasaule sastāv no domām un vērtējumiem, kas glabājas mūsu galvās.

Tāpēc, ja gatavojies kādu nosodīt, atceries, kur tavā dzīvē ir paslēpusies līdzīga situācija? Vai gadījumā neesi nosodījis kādu citu par to, ko pats neesi varējis paveikt?

Tas nav viegli – prast saskatīt savu tumšajo pusi otrā cilvēkā. Vienmēr gribas ātrāk “atkratīties” no kāda cita putekļiem.

Bet, ja nu mēs mainītu pieeju?

Un, ja nu mēs ieskatītos dzīļi sevī un atpazītu savu dēmonu? Paspiest tam roku, pieņemt tā nepilnības un iemācītos dzīvot kopā – palīdzot viens otram? Iepazīsti sevi pilnībā un iemīli sevi tādu, kāda esi. Tas palīdzēs sakārtot attiecības pašai ar sevi un tātad – arī ar apkārtējiem.

Par tumšo pusi, šajā video:

Pieņem sevi jebkādu. Tā tev būs vieglāk saprast citus cilvēkus un viņu motīvus. Līdz ar pieņemšanu atnāk sapratne: katrs rīkojas tā, kā prot, izejot no savām zināšanām un pieredzes.

Dažas stratēģijas: kā iemācīties nenosodīt

1. Atveries jaunajam un mācies ko jaunu

Kritika, nosodījums un baumas rodas no nezināšanas. Pamēģini paskatīties uz cilvēkiem un notikumiem no dažādām pusēm. Izzini citas kultūras, uzdod sarunubiedram konkretizējošus jautājumus. Uzzini vairāk par apkārtējo pasauli.

2. Esi līdzjūtīgs

Kad cilvēks pieļauj kļūdas un pēc tavām domām, uzvedas nepareizi, atslēdz savu vēlmi rāties. Noliec gulēt savu iekšējo tiesnesi un izved pastaigā savu līdzjūtīgo daļu. Pamēģini saprast, kas noveda tavu kaimiņu pie dzeršanas un, kas trūka mazajam Hitleram, lai izaugtu tik cietsirdīgs cilvēks. Mēs bieži nosodām cilvēkus par to, ka viņiem pietrūcis mīlestības un atbalsta. Bet ar savu uzvedību viņi cenšas pievērst sev uzmanību.

3. Esi elastīgs savā taisnībā

Pārbaudi sevi, vai gadījumā tu neesi pārāk iespiedies savu pārliecību rāmītī? Vai tiešām jābūt tā un ne savādāk? To, kurš novirzījies no kursa – uzreiz nošaut? Tā ir ļoti daudzu kritizētāju pozīcija.

Lai nenosodītu, ir “jāpadara nedaudz mīkstāks” savs koservatīvisms, jākļūst elastīgākam un jāiemācās pieņemt otras puses viedokli. Nav obligāti pieņemt citu ticību, vai darīt tās pašas lietas, ko dara otrs. Nav pat obligāti mīlēt to cilvēku, kuru tu nosodīji. Pietiek ar to, ka ļauj viņam būt. Un mierīgi ej tālāk!

4. Izveido pats savu viedokli, neizmantojot klišejas

Kas ir baumas? Viens cilvēks par otru pastastīja nepatīkamu notikumu. Otrs sarunas dalībnieks piekrītoši māja ar galvu un sāka domāt tāpat. Pacenties nepievienoties citu viedokļiem par kādu cilvēku vai notikumu. Sastādi savu – personīgo, parunājies ar to “slikto” cilvēku, uzzini viņa nostāju šajā jautājumā. “Nē!” stereotipiem un klišejām!

5. Apvienojieties

Tev kāds cilvēks ļoti nepatīk un tu ļoti vēlies iemācīt viņu dzīvot, norādīt uz nepilnībām? Sāc domāt citā virzienā. Atrodi saskares punktus. Kopīgas intereses, līdzīgus ieradumus, pasaules uzskatus. Apvienošanās neatstāj vietu nosodījumam. Tu pārslēdz uzmanību uz pozitīvu un aizmirsti par kritiku.

Enerģijas atgriešanās caur atteikšanos no baumošanas un kritikas

Kad tu atteiksies no nosodīšanas un baumošanas, īpaši draudzeņu kompānijā, tu uzdāvināsi sev lielisku dāvanu. Baumas atņem sievišķo enerģiju. Tādu sarunu laikā šķiet, ka notikusi atbrīvošanās un tu esi izrunājusies. Taču pēc tam rodas tukšuma sajūta, apātija, negribas neko darīt un pasaule rādās blāvās krāsās.

Aizgriez šo enerģētisko krānu. Nav vajadzības pa tukšo tērēt sievišķos spēkus, kad tie vajadzīgi sev pašai – savam radošumam, ģimenei un mīļajiem cilvēkiem.

Atceries maratonu “Pasaule bez sūdzībām”? Mēnesi vajadzēja uz rokas nēsāt violetu rokassprādzi. Kā tikko sākās sūdzēšanās, žēlošanā un baumas – rokassprādze jāuzliek uz otras rokas. Sarīko sev tadu maratonu. Iesaisti tajā savas draudzenes, lai jūs viena otru varētu kontrolēt un neatgriezties vecajā purvā. Vai ari nosaki sev soda mēru par baumu izplatīšanu. Tādas akcijas aizvedīs tevi pie apzinātas dzīves un izmainīs to.

Katru reizi, kad gribēsies kādu apvainot, aprunāt un kritizēt, pamācīt kādu, apstājies. Uzdod sev jautājumu: “Kādēļ es to daru? Ko man tas dos? Ko tas dos cirttiem cilvēkiem?” Paskaties uz savu sarunubiedru no līdzvērtīgām pozīcijām un atceries, ka viņš pasauli redz savādāk. Tad tavā dzīvē nosodījumam vairs nebūs vietas un dzīve atgūs savas skaistās krāsas.

Avots: http://flourish-strategy.com/

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements