Ja vēlies ņemt no manis piemēru, dari to pareizi

10561582_766215776826367_5636421368223357760_n
Ja vēlies ņemt no manis piemēru, dari to pareizi.
Pieņem to, ka vari arī kļūdīties. Tieši tik reizes, cik vajadzēs, lai sanāktu tā, kā tev patiešām patīk. Pieņem to, ka savas nepilnības pieņemšana ved tevi pie tuvības ar sevi, bet centieni būt ideālam – pie vientulības.
Var “pagatavot veselu ziloni” un var to apēst pa gabaliņiem. Starp citu, tikai tā var “apēst ziloni”. Un arī vali var noķert ar plikām rokām, ja tikai rokas ir gana maigas un prot gaidīt.
Jo jūtīgums un spēks nav pretmeti, bet gan viena vesela divas šķautnes.
Pieņem to, ka ļoti reti mēdz būt pirmais un vienīgais veiksmīgais mēģinājums. Ir ļoti daudz dažādu mēģinājumu. Un pat tad, ja tu skaidri zini, kā vajag, vienalga sanāks tieši tā, kā tu vari. Varbūt galīgi ne pareizi, bet tas būs labākais, kas varēja notikt. Un vēl, vienmēr var atgriezties un vismaz palūgt piedošanu.
Pieņem to, ka plānot un darīt – tās ir divas, ļoti atšķirīgas lietas. Un nav vērts pavadīt dzīvi plānojot dzīvi. Pat tad, ja viss mainās, pašreizējais mirklis nav mazāk svarīgs.
Pieņem to, ka, ja baudījuma nav ārpusē, to var izaudzināt sevī. Tāpat kā mieru. Bet dzīves jēgu nāksies meklēt, izdomāt un uzturēt.
Pieņem to, ka mīlestība ir darbība. Bet samierināšanās ar savu bezspēcību – ir augstākais labums.
Pieņem to, ka mūžīgā dzīšanās pēc laimes ir neiroze. Bet savu skumju pieņemšana atdzīvina. Pastāvīgi priecīgi var būt tikai personāži no jogurta ar pazeminātu tauku saturu reklāmas. Bet reālas dzīvas būtnes ir pavisam savādākas.
Ņem no manis piemēru tajā, ko nav pieņemts aprakstīt, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtajām sociālajām matricām un atgriež tevi uz sava ceļa.
Piemēri šo piemēru sev. Izskati to un izmēģini uzmanīgi. Atdali ēdamo no neēdamā. Sagremo un izspļauj to, kas tev neder. Vai pat visu – pilnībā izspļauj. Sekot labam piemēram ir saprātīgi. Bet nesekot – drosmīgi.
Neaprij manus vārdus pilnībā, lai nebūtu tā, ka pēc tam mani ienīdīsi par to, ka es tavā mutē lieku neēdamas lietas. Es neko tur nelieku, es vienkārši dzīvoju. Bet tu ņem un centies uzlipināt manu dzīvi uz sevis un pēc tam saki, ka tev tajā ir par šauru. Tā tam arī jābūt!
Nav nevienas gatavas receptes tavai dzīvei – nevienas. Un pāršķirojot visus iespējamos variantus, tu pārliecināsies par to. Tas ir tikai laika jautājums.
Tā kā, ja vēlies ņemt no manis piemēru, dari to pareizi. Bet labāk vispār to nedari, bet ej savu ceļu. Jo, iespējams, kaut kur tomēr mūsu ceļi krustojas.

 

Autors: Aglaja Datešidze (http://dateshidze.ru/)
Tulkoja: Ginta FS

 

P.S. Ļoti bieži, parasti tad, kad iestājas sarežģīti laiki, cilvēks meklē palīdzību – meklē kādu, kurš palīdzēs saprast, kas notiek, pateiks priekšā – ko šādā situācijā darīt. Mēs meklējam katrs savu guru – cerot, ka ir kāds, kurš pateiks mums  priekšā kādu ģeniālu recepti un tad ar vienu rokas mājienu viss mainīsies. Un kad šī “recepte” ir izmēģināta un rezultāts nav gaidītais, mēs “viļamies” savos skolotājos. Taču arī šis skolotājs ir tikai cilvēks – ar savu dzīvi, savu ceļu, kas noteikti ir atsķirīgs no mūsējā. Taču katrā no mums sēž tas Lielais Skolotājs, kurš visu zina, ir tikai jāiemācās to sadzirdēt. Es mācos klausīties Viņā…. Protams, ar pirmo mēģinājumu nesanāk, arī ar desmito un simto, bet es zinu, ka pacietībai ir milzīgs spēks. Lai veicas arī jums sava Iekšējā Skolotāja sadzirdēsanā.
Ginta FS
Advertisements