Ar gadiem esmu kļuvusi emocionāli stabilāka

9215160-r3l8t8d-1000-23102-2921055-l_onde

Jautājums: Man ir 38 gadi. Mans jautājums skar emocionālo veselību. Vai Jūs, gadiem ejot, esat sākusi mazāk pārdzīvot par saviem tuviniekiem? Vai esat kļuvusi emocionāli stabilāka?

Atbilde: Ludmila Uļickaja, 73 gadi
(Ludmila Uļickaja ir krievu rakstniece un scenāriste, dažādu augstu prēmiju laureāte. Viņas grāmatas tulkotas vairāk kā 25 valodās.  Viņa ir Krievijā populāra sabiedriskā darbiniece).

Visi mēs, kamēr vien esam dzīvi, nevaram atteikties no šīs mūsu psihes īpatnības, ko varētu saukt par emocionālo veselību. Vai gan normāli ir tas, ka cilvēkam nav nekādas reakcijas uz viņa tuvinieku pārdzīvojumiem, uz to, kas ar viņiem notiek? Cilvēkus, kuri vāji reaģē uz dzīves izaicinājumiem, sauc par autistiem. Šis vārds ir samērā nesens, agrāk psihologi šādu stāvokli dēvēja vienkārši – psihes defekts. Visticamākais, Jūs esat ļoti emocionāls cilvēks un ar to pārslogojat sevi – atrodaties gluži pretējā stāvoklī – asi reaģējat uz visiem signāliem. Pat uz tiem, kuri nebūtu pelnījuši jūsu nervu un enerģijas tēriņus.

Jums neapšaubāmi ir taisnība, ka gadiem ejot un pieaugot dzīves pieredzei, mēs iemācāmies uzstādīt filtrus un ne visu ņemam “pie sirds”. Tomēr šeit “aprakts ir vissvarīgākais suns”: kādā mērā Jūs vēlaties vadīt savu uzvedību? Ja patiešām Jūs to vēlaties pārvaldīt, ir vērts veikt analīzi. To var darīt patstāvīgi, var doties pie psihologa, viņš Jums palīdzēs. Es ar to tieku galā pati, ar savu draudzeņu palīdzību.

Ar gadiem pilnīgi noteikti es esmu kļuvusi emocionāli stabilāka. Taču tas nenozīmē, ka manu tuvinieku nepatikšanas neizsauc man bezmiegu. Arī ar to es cenšos tikt galā pati. Taču mana relatīvā stabilitāte ir saistīta ne tik daudz ar gadiem, cik ar vēlmi saudzēt savus spēkus un netērēt tos velti.

Un tā: ir lietas, kas IR no mums atkarīgas un ir ļoti daudz lietu, ko mēs nekādīgi nevaram ietekmēt un kas NAV no mums atkarīgas. Lūk, tieši tās, kas nav no mums atkarīgas, pirmkārt ir jānošķir. Sarakstu ar šīm lietām Jūs sastādīsiet patstāvīgi. Tas ir gribas jautājums un lēmums, kuru ne uzreiz izdosies realizēt, taču ir vērts censties.

Tālāk, Jums noteikti ir vesela rinda svarīgu jautājumu, kas saistīti ar Jūsu tuviniekiem. Un atkal, izmantojiet to pašu paņēmienu: nebojājiet sev garastāvokli un nervus ar to, ko NEVARAT mainīt. Bet lietās, kur varat būt noderīga, neizvairieties, palīdziet un dariet. Veiksmi Jums!

Avots: http://theageofhappiness.com/

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements