Ja sieviete ieslēdz ekonomijas režīmu, viņa “izslēdz” sievieti

sieviete-ekonome2

Un nav svarīgi, uz ko tu ekonomē – uz kosmētikas procedūrām vai apakšbiksēm.

Kas tas ir: ekonomēt uz sevi:
— Sieviete aiziet uz veikalu vai tirgu, nopērk produktus bērniem, vīram, sunim, vecākiem, bet sev – vai nu nepietiek naudas, vai arī viņa nolemj, ka iztiks bez tā, ko viņai gribējās sev nopirkt.
Ekonomēt uz sevi nozīmē, ka tev NAV žēl tērēt naudu bērniem, vīram, bet, kad vajadzīgs iztērēt sev, tu saki: — «Citreiz. Šodien iztikšu.». Un iztiec.
— Ekonomija – tas ir tad, kad sievietei ir šampūns, pelmeņi, vienas zeķubikses, viens kurpju pāris katram gadalaikam un divi apakšveļas komplekti maiņai. Pat, ja ir vēl kas — tas viss ir “negaršīgs”, vecs un sen izgājis no modes. Toties bērni ir apģērbti moderni.
— Kad skaties uz saviem ziemas apaviem vai apakšveļu un saproti, ka tie ir jāmaina, bet iekšēji pieņem lēmumu, ka «gan jau iztikšu, būs labi tāpat, vēl kādu laiciņu tā pastaigāšu» u.t.t.

— Par ekonomiju var runāt arī tad, kad zeķes tiek lāpītas, kad apakšveļa ilgi netiek mainīta, kad garderobē ir džinsi, pāris t-krekli un viena kleita iziešanai. Kad vajadzētu nopirkt matu masku, jaunu tušu, bet atkal ir kādi citi izdevumi, kas, izradās svarīgāki.
— Kad tu nolem nopirkt sev ko dārgu un kvalitatīvu, bet atnākot uz veikalu, ņem mantu, cilā to rokās un rezultātā nopērc ne to, ko vēlies, bet to, kas ir daudz lētāks.
— Kad tevī dzīvo it kā divi cilvēki: viens ļoti vēlas nopirkt šo mantu, bet otrs čukst, ka tā ir par dārgu un var nopirkt, varbūt ne tik labu, bet – lētāku. Un nauda paliks. Lūk, tad ir svarīgi uzdot jautājumu: kam tērēsi atlikušo naudu? Ģimenei, citiem?
— Ekonomija – tas ir tad, kad tev ir nauda, bet tu sevi ne ar ko neiepriecini, nepērc to, kas tev iepaticies, visā sevi ierobežo, veikalā pērc tikai nepieciešamo minimumu, nepieciešamās lietas, bez kurām nevar iztikt.
— Kad tu izskaties pelēki, nekopti un tev pirmajā vietā ir viss cits, tikai ne tu pati.

Ikviena sieviete, kura ekonomē uz sevi, sapratīs, par ko es runāju, precīzāk sakot, sajutīs. Nav vajadzīgi nekādi papildus paskaidrojumi par to, kāda ir atšķirība starp saprātīgu tērēšanu un ekonomiju. Mēs vienmēr zinām, kad ekonomējam uz sevi.

sieviete-ekonome

Šī ekonomija uz sevi ar laiku pārvēršas ieradumā un patoloģijā, kas ir ļoti grūti ārstējama. Tāpēc, ka nekādi secinājumi par to, ka sevi ir jāmīl, nestrādā, ieslēdzas mehānisms, kas neļauj tērēt neko «lieku».

Sieviete, kura ekonomē uz sevi:
– zaudē sievietes pievilcību;
– no viņas dzīves pazūd vieglums un sievišķīgā maģija;
– seja ir rūpju nomākta;
– vīrieši par viņu neinteresējas, ja nu vienīgi izmanto;
– parādās nogurums un neapmierinātība ar dzīvi;
– laime kļūst neaizsniedzama.

Tā nav dzīve, tā ir ieelpa bez izelpas, mūžīgi ierobežojumi un bada maize, kuru sieviete sev sagādājusi labprātīgi.

Kāpēc mēs ekonomējam uz sevi?
Aiz ekonomijas uz sevi slēpjas milzīgas bailes un vainas sajūta.
«Tagad iztērēšu un rīt vairs nebūs naudas un es kļūšu par nabadzības vaininieci un tuvo cilvēku ciešanām.»
Tās ir dziļas bailes, kas nāk no bērnības.
«Ja es netērēšu uz sevi, tad mani neviens nevarēs vainot nelaimēs, kas var notikt manas vainas dēļ. Tā ir vēlme palikt NEVAINĪGAI.»
Ļoti bērnišķīga vēlme.
Pieaugusi sieviete ir spējīga atbildēt par savām darbībām.
Lūk, tā mēs upurējam savu personīgo dzīvi, personīgo skaistumu citu «glābšanas» vārdā.
Glābjot citus, mēs jūtamies SVARĪGAS un tādā veidā upurējam savu dzīvi. Bet upurēšana nekad nemēdz būt nesavtīga.

It kā no tevis būtu atkarīga apkārtējo dzīve un tu esi tik ļoti visu varoša, ka vari novērst visas nelaimes, kas notiek ar taviem tuviniekiem. Tas ir pārāk PAŠPĀRLIECINĀTI. Kāpēc tā ir pazīme tam, ka tu zaudē savu sievišķību? 
Tāpēc, ka sieviete, kura ekonomē, strādā vīrišķajās enerģijās – stingra kontrole un atbildība, aizsardzība un glābšana.
Ja sieviete “ieslēdz” ekonomijas režīmu, tātad viņa ieslēdz mātišķo instinktu un “izslēdz” sievieti.
Un nav svarīgi, uz ko tu ekonomē – uz kosmētiskajām procedūrām vai apakšbiksēm.
Svarīgs ir princips.
Māte tu vari būt tikai saviem bērniem. Bet nekādā gadījumā ne vecākiem un ne savam vīrietim.
Un atceries vienu vienkāršu lietu: no mātes ņem, bet SIEVIETEI – DOD!
Pieaugusi sieviete neuztraucas par naudu, jo viņa sevi neapgrūtina ar «kontroli» un «atbildību» par citu cilvēku dzīvi.
Viņa necieš no PAŠPĀRLIECINĀTĪBAS un Lieluma mānijas, it kā viņa būtu atnākusi uz šīs zemes atbildēt par citu cilvēku dzīvēm, glābt viņus un padarīt laimīgus.
Ja nauda ir, tad SIEVIETE to viegli tērē sev. ja nav, tad arī pārāk stipri nepārdzīvo.
Ja tu ieelpo, tad tev ir arī jāizelpo.
Nevar tikai ieelpot un visu laiku ekonomēt uz izelpu.

Autors: Tatjana Dzuceva

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements