Labas ziņas, sliktas ziņas…

zinas

Ziņas prātam ir kā cukurs ķermenim

Mēs esam tik labi informēti un tomēr zinām tik maz. Kādēļ tā? Tādēļ, ka pirms 200 gadiem tika izdomāta indīga zināšanu ieguves forma – ziņas. Ir pienācis laiks apzināt kaitīgo ziņu iedarbību un pieņemt mērus, lai pasargātu sevi no briesmām.

Pēc savas būtības esam kā alu cilvēki ieģērbti kostīmos un kleitās. Mūsu smadzenes ir piemērotas medīšanai un vākšanai, dzīvošanai nelielās grupās un izdzīvošanai ierobežotā pārtikas un informācijas daudzumā. Šodien mūsu smadzenes un ķermeņi dzīvo pasaulē, kurai nemaz nav pielāgoti. Tas noved pie lieliem riskiem un bīstamas rīcības.

Pēdējās desmitgadēs daži veiksmīgākie no mums ir apzinājušies dzīves briesmas ēdiena pārpilnības apstākļos (aptaukošanās, diabēts) un ir sākuši mainīt savu diētu. Tomēr vairākums pat nevar iedomāties, ka ziņas smadzenēm ir kā cukurs ķermenim. Ziņas var viegli norīt. Mūs baro ar vienkāršas informācijas maziem kumosiem, kas neskar mūsu dzīvi un neprasa prāta piepūli. Tāpēc mēs gandrīz nemaz nejūtam sāta sajūtu. Atšķirībā no grāmatu lasīšanas un gariem rakstiem, kas prasa prāta piepūli, mēs varam uzsūkt bezgalīgi daudz spilgtu ziņu, kas ir tikpat spožas kā mazas konfektes mūsu prātam.

Šodien esam sasnieguši informācijas pārmērību tieši tāpat, kā sasniedzām ēdiena pārmērību pirms 20 gadiem. Mēs sākam saprast, ka ziņas var būt toksiskas un speram pirmos soļus pretī informācijas diētai.

Šis ir mans mēģinājums izgaismot ziņu negatīvo pusi un rekomendēt iespējamos veidus, lai ar to cīnītos. Dzīvojot gadu bez ziņām, varu ieraudzīt un aprakstīt šīs brīvības rezultātu: mazāk novēršanās, vairāk laika, mazāk nervozitātes, dziļākas domas, vairāk atklājumu. To nav viegli izdarīt, bet tas noteikti ir tā vērts.

Tālāk minēti iemesli, kādēļ būtu vērts atteikties no ziņām.

 

1. iemesls: ziņas mūs sistemātiski maldina

Ziņas neparāda reālo ainu par pasauli. Vispirms mūsu smadzenes pievērš uzmanību vizuālai, liela mēroga, sensacionālai, skandalozai un skaļai informācijai stāstu veidā. Smadzenes savās ierobežotajās spējās ne īpaši pamana garos, abstraktos, lēnos un sarežģītos zināšanu gabaliņus.

Ko dara TV kanāli un avīzes? Tās fokusējas uz spilgtiem vizuāliem attēliem. Galvenā ir bilde, pat ja tā slēpj daudz svarīgākas, bet garlaicīgas ziņas. Tā tiek noķerta mūsu uzmanība, un tā darbojas biznesa modelis. Mūsu smadzenēm patīk garšīgi stāsti, kurus var viegli norīt.

Pateicoties mediju pūlēm, prātā izveidojas absolūti nepareiza risku karte:

– Terorisms ir pārvērtēts, bet hroniskais stress – nenovērtēts;

– Lehman Brothers bankrots ir pārvērtēts, bet finanšu disciplīna – nenovērtēta;

– Kosmonauti ir pārvērtēti, bet medmāsas – nenovērtētas;

– Britnija Spīrsa ir pārvērtēta, bet klimata izmaiņu ziņojums – nenovērtēts;

– Aviokatastrofas ir pārvērtētas, bet pretestība antibiotikām – nenovērtēta.

Mēs neesam pietiekoši racionāli, lai pretotos mūsdienu mediju spiedienam. Tas ir ļoti bīstami, jo tas risku novērtējums, ko saņemam no ziņām, pilnīgi atšķiras no patiesajiem riskiem, kas mums draud.

 

2. iemesls: ziņas nav svarīgas

Pēdējā gada laikā Jūs esat izlasījis vairākus desmitus tūkstošu ziņu stāstus. Nosauciet kaut vienu ziņu, kas ir ļāvusi izdarīt labāku lēmumu attiecībā uz Jūsu dzīves, karjeras vai biznesa aspektiem. Vai varējāt pieņemt šādu lēmumu, saņemot informāciju no citiem informācijas avotiem, bet ne ziņām? Manuprāt ziņām, kas tiek mums rādītas, nav svarīgas nozīmes attiecībā uz spēkiem, kas reāli mūs ietekmē. Labākajā gadījumā ziņas izklaidē, bet jebkurā gadījumā tās ir nekam nederīgas.

 

3. iemesls: ziņas ierobežo izpratni

Ziņas neko nepaskaidro. Ziņas ir kā mazi burbuļi, kas sprāgst uz daudz dziļākas pasaules izpratnes virsmas. Ziņu aģentūras dažreiz lepojas ar to, ka korekti iepazīstina ar faktiem. Šie fakti ir daudz dziļāku iemeslu otršķirīgs produkts. Ziņu aģentūras un ziņu patērētāji maldās domājot, ka sausi fakti palīdz izprast pasauli.

Lai saprastu pasauli, lasīt ziņas ir vēl ir sliktāk nekā nelasīt neko. Labāk atteikties no ziņām vispār un lasīt grāmatas un saturīgus žurnālus tā vietā, lai aprītu sensacionālus virsrakstus.

 

4. iemesls: ziņas kaitē Jūsu veselībai

Ziņas nepārtraukti ietekmē mūsu limbisko sistēmu. Satraucošie ziņu stāsti izraisa glikokortikoīdu (kortizola) izdalīšanos, kas traucē imūnsistēmai un izraisa hormonu līmeņa paaugstināšanos. Vienkārši runājot, ķermenis atrodas nemitīgā stresa stāvoklī.

 

5. iemesls: ziņas ievērojami pastiprina kognitīvos kropļojumus

Ziņas baro visu kognitīvo kropļojumu māti – tieksmi apstiprināt savu viedokli (confirmation bias). Mēs automātiski atmetam to informāciju, kas ir pretrunā ar mūsu daudz agrākām pārliecībām, tās informācijas labā, kas apstiprina šīs pārliecības.

Kā saka Vorens Bafets: “Tas, kas cilvēkiem patiešām padodas, ir interpretēt jebkuru jaunu informācija tā, lai iepriekšējie secinājumi paliktu nemainīgi.”

Tā arī ir tieksme apstiprināt savu viedokli. Ziņu lietošana, īpaši specializētā, tikai pastiprina šo smadzeņu nepilnību. Rezultāts ir tāds, ka mēs staigājam it kā apstiprinošu faktu mākonī, lai gan mūsu teorija par pasaules kārtību var būt nepatiesa. Mēs kļūstam pašpārliecināti, uzņemamies muļķīgus riskus un nenovērtējam iespējas.

 

6. iemesls: ziņas bremzē domāšanas procesu

Lai domātu, nepieciešams koncentrēties. Lai koncentrētos ir nepieciešams, lai mūs netraucē. Ziņas ir kā brīvie radikāļi, kas traucē skaidrai domāšanai. Ziņas ir speciāli veidotas tā, lai novērstu mūsu uzmanību. Tās ir kā vīrusi, kas laupa uzmanību. Tā ir nespēja domāt skaidri, jo esat atvēries ziņu plūsmai, kas novērš uzmanību.

 

7. iemesls: ziņas izmaina Jūsu smadzeņu struktūru

Ziņas darbojas kā narkotikas. Ziņu sižets attīstās, un Jūs, protams, vēlaties zināt, kas būs tālāk. Jo vairāk šādu sižetu galvā, jo grūtāk ir atteikties un ignorēt šo vēlmi. Kāpēc ziņas ir tik atkarību radošas? Tiklīdz kā Jūs sākat skatīties ziņas, Jums gribas to darīt arvien biežāk. Jūsu uzmanība tiek pievērsta sižetiem ar ātru attīstību, un Jūs jūtat vēlmi saņemt par tiem vēl vairāk informāciju.

Vairākums ziņu lietotāju, ja arī iepriekš daudz lasīja, zaudē spēju uztvert garus rakstus un grāmatas. Pēc četrām, piecām lappusēm iestājas nogurums, koncentrēšanās spējas samazinās, un uztraukums palielinās. Tas notiek ne tāpēc, ka cilvēki paliek vecāki vai nepietiek laika, bet gan tāpēc, ka viņu smadzeņu fiziskā struktūra ir izmainījusies.

 

8. iemesls: ziņas mūs padara pasīvus

Ziņas gandrīz vienmēr ir veltītas sižetiem, kurus mēs nevaram ietekmēt. Tas lasītājiem veido fatālus viedokļus.

Salīdzinot ar seno pagātni, evolūcija mūs ir pieradinājusi, ka informācijas saņemšanai seko darbība. Katru dienu atkārtojot ziņas, ar ko neko nevaram iesākt, mēs kļūstam pasīvi. Ziņas izsūc mūsu enerģiju un iebaro smadzenes līdz brīdim, kamēr sākam redzēt pasauli negatīvi, kļūstam nejūtīgi, sarkastiski un fatālistiski.

Smadzenes, kas bez iespējām reaģēt ir pakļautas lielam daudzumam neskaidras informācijas, atbild ar pasivitāti un upura lomas pozīciju. Tam pat ir zinātnisks termins – iemācītas bezpalīdzības sindroms (learned helplessness).

 

Ko darīt?

Nelasiet ziņas. Nemaz. Atsakieties no tām pilnībā. Izdariet tā, lai ziņas būtu maksimāli nesasniedzamas. Izņemiet visas ziņu aplikācijas no telefona. Pārdodiet televizoru. Atsauciet avīžu abonementus. Neņemiet avīzes un žurnālus lidostās un vilcienu stacijās. Nelieciet ziņu portālus kā noklusējuma lapas. Lai tā ir kāda lapa, kas nekad nemainās. Jo vairāk stabilitātes, jo labāk.

Lasiet žurnālus un grāmatas, kas paskaidro pasaules iekārtu – ScienceNatureThe New Yorker, The Atlantic Monthly. Lasiet žurnālus, kas savieno punktus un nebaidās izskaidrot pasaules sarežģītību vai vienkārši izklaidē mūs. Pasaule ir sarežģīta, tur neko nevar mainīt. Tādēļ Jums jālasa gari raksti un grāmatas, kas ataino šo sarežģītību.

Mēģiniet izlasīt pa grāmatai katru nedēļu. Labāk divas vai trīs. Labi, ja tā būs vēsture, bioloģija vai psiholoģija. Lasot Jūs sapratīsiet, kā ir iekārtota pasaule. Labāk dziļāk, nevis plašāk. Izvēlieties materiālu, kas Jums tiešām ir saistošs. Izbaudiet lasīšanu. Pirmā nedēļa būs pati smagākā. Lēmums neskatīties ziņas prasa disciplīnu. Jūs cīnāties ar smadzenēs iebūvētiem mehānismiem.

Sākumā Jūs jutīsieties ne savā ādā, iespējams, pat sociāli izolēti. Katru dienu Jums būs kārdinājums apskatīties ziņu portālu. Nedariet to. Nodzīvojiet 30 dienas bez ziņām, un mēneša beigās attieksme pret ziņām būs daudz vieglāka.

Jūs pamanīsiet, ka Jums ir daudz vairāk brīva laika, vairāk spējat koncentrēties, un ir dziļāka izpratne par pasauli. Pēc kāda laika Jūs sapratīsiet, ka, neskatoties uz ziņu ignorēšanu, nevienu svarīgu faktu neesat palaidis garām un arī nepalaidīsiet. Ja kāda informācija ir tiešām svarīga Jūsu profesijai, uzņēmumam, ģimenei vai sabiedrībai, Jūs to dzirdēsiet no draugiem, sievasmātes vai jebkura cita cilvēka, ar kuru kontaktēsieties. Satiekot draugus, jautājiet, kas svarīgs notiek pasaulē. Tas ir lielisks veids, kā uzsākt sarunu. Lai arī visbiežāk dzirdēsiet atbildi, ka nekas svarīgs nenotiek.

 

Avots: www.garavasara.com/

Advertisements