Vadims Zēlands: par naudu

berns-un-nauda5

Grūti ir mīlēt naudu bez cenšanās to iegūt, tāpēc ir gandrīz neiespējami izvairīties no atkarības šajās attiecībās. Var tikai pacensties šo atkarību mazināt. Priecājies, ja pie tevis atnāk nauda, bet nekādā gadījumā neraizējies un nepārdzīvo, ja tās trūkst, vai, ja esi to zaudējis, jo savādāk tās paliks arvien mazāk un mazāk. Ja cilvēks maz pelna, tad parastā kļūda ir nīdēšana par mūžīgo naudas trūkumu. Tāda uzvedība atbilst nabadzīgas dzives līnijām..

Īpaši bīstami ir padoties bailēm par to, ka naudas kļūst arvien mazāk un mazāk. Bailes ir pati energoietilpīgākā emocija, tāpēc, izjūtot bailes, ka nenopelnīsi vai zaudēsi naudu, tu automātiski pārvieto sevi tajā līnijā, kur naudas patiešām paliek arvien mazāk un mazāk. Ja esi iekritis šajā slazdā, tad izkļūt no tā būs diezgan grūti, bet tomēr – iespējami. Lai tas notiktu, ir jānovērš tā liekā potenciāla cēlonis, ko pats esi radījis. Bet cēlonis ir atkarība no naudas, vai arī pārlieku liela vēlme pēc naudas.

Labam sākumam: samierinies un priecājies par to, kas tev ir.

Atceries, ka vienmēr var būt arī sliktāk. Nevajag atteikties no vēlmes pēc naudas. Vajag vien vienkārši mierīgi attiekties pret faktu, ka pagaidām tā pie tevis netek straumēm. Ir labi, ja vari iejusties spēlētāja lomā, kurš skaidri saprot to, ka jebkurā brīdī viņš var gan kļūt bagāts, gan – zaudēt visu.

Svārsti, kas ar mums manipulē, izmanto naudu, kā universālu līdzekli, lai norēķinātos ar saviem sekotājiem. Tieši šo svārstu darbība mūs novedusi pie tā, ka nauda ir kļuvusi par visas sabiedrības fetišu. Ar naudas palīdzību mēs varam nodrošināt savu eksistenci materiālajā pasaulē. Gandrīz viss tiek pirkts un pārdots.

Te arī  slēpjas lielākais slazds, jo uzķērušies uz šīs ēsmas, padevušies viltus spīdumam, mēs ļoti viegli varam nokļūt uz tā ceļa, kurš mūs aizved ļoti tālu no mūsu laimes.

Svārstiem ir savas intereses un tieši tie ir radījuši mītu par to, ka, lai sasniegtu mērķi, ir vajadzīga nauda. Tādā veidā katra atsevišķa cilvēka mērķis tiek aizvietots ar mākslīgu aizvietotāju – naudu. Naudu var dabūt no dažādiem svārstiem, tāpēc cilvēks domā ne par pašu mērķi, bet par naudu, un tādējādi nokļūst sev sveša svārsta varā. Cilvēks pārstāj saprast, ko tad īsti viņš vēlas no savas dzīves un iesaistās bezjēdzīgā skrējienā pēc naudas. Svārstiem tas ir ļoti izdevīgi, bet cilvēks kļūst atkarīgs, nomaldās no sava ceļa un līdzīgi mušai bezjēdzīgi sitās pret stiklu.

Stradājot kāda sveša svārsta labā, cilvēks nevar nopelnīt daudz naudas, jo kalpo svešam mērķim.

Vairums cilvēku atrodas šādā stāvoklī. Lūk, no kurienes radies mīts par to, ka bagātība ir tikai nelielas cilvēku daļas privilēģija.

Patiesībā bagāts var būt jebkurš cilvēks, ja viņš iet uz SAVU mērķi.

Nauda nav mērķis, pat ne līdzeklis tā sasniegšanai. Tā ir tikai blakne – atribūts. Mērķis ir tas, ko cilvēks vēlas no dzīves.

Lūk, daži mērķu piemēri:
Dzīvot savā privātmājā un audzēt rozes.
Ceļot pa pasauli, apskatīt tālās zemes.
Ķert foreles Aļaskā.
Slēpot Alpos.
Audzēt zirgus savā fermā.
Baudīt dzīvi uz savas salas Klusā okeāna vidū.
Kļūt par estrādes zvaigzni.
Gleznot.

Protams, daudzus mērķus var sasniegt, ja ir maiss ar naudu. Daudzi cilvēki tā arī rīkojas – cenšas iegūt šo naudas maisu. Viņi domā par naudu, atstumjot otraja plānā pašu mērķi. Atbilstoši Transērfinga principam, viņi cenšas pāriet uz to dzīves līniju, kur viņus gaida maiss ar naudu. Taču, strādājot sveša svārsta labā, maisu naudas iegūt ir ļoti grūti, vai tas vispār nav iespējams. Tā arī sanāk, ka nav ne naudas, ne sasniegta mērķa. Savādāk nemaz būt nevar, jo mērķa vietā, izstarotā domu enerģija uzregulēta uz mākslīgā aizvietotāja viļņa.

Ja tev šķiet, ka tavs mērķis var tikt realizēts tikai pie noteikuma, ka esi bagāts cilvēks, pasūti šo noteikumu pie visiem velniem.

Pieņemsim, ka tavs mērķis ir ceļot pa pasauli. Acīmredzot, tam vajadzīgs ļoti daudz naudas. Lai to sasniegtu, domā par mērķi, nevis par naudu. Nauda atnāks pati, par cik ir blakne, atribūts. Viss ir vienkārši Skan neticami, vai ne? Pats varēsi par to pārliecināties.

Nevis mērķis ir sasniedzams ar naudas palīdzību, bet nauda atnāk ceļā uz mērķi. 

Tagad esam noskaidrojuši, cik spēcīgi ir svārsti, cik liela ir to ietekme. Šī ietekme ir radījusi ļoti daudz mītus. Lūk, arī tagad, lasot šīs rindas, tu vari iebilst: tāpat ir skaidrs, ka sākumā cilvēks kļūst par bagātnieku, piemēram – lielrūpnieku, vai baņķieri, vai kinozvaigzni, un tikai pēc tam par miljonāru, miljardieri.

Pareizi, tikai par miljonāriem ir kļuvuši nevis tie, kuri domāja par bagātību, bet tie, kuri domāja par SAVU mērķi .

Vairums cilvēku rīkojas gluži otrādi: vai nu kalpo svešiem mērķiem, vai iemaina savu mērķi pret kādiem mākslīgiem aizvietotājiem, vai arī vispār atsakās no saviem mērķiem, jo nespēj izpildīt galveno noteikumu – būt bagātam.

Patiesībā nav nekādu ierobežojumu bagātībai.

Tu vari vēlēties visu, ko vien gribi. Ja tas ir patiesi TAVS, tu noteikti to saņemsi.

Ja tavs mērķis ir svārsta uzspiests, neko tu nesasniegsi. Neraizējies par naudu, tā atnāks pati. tagad galvenais ir samazināt naudas svarīgumu līdz minimumam, lai nerastos lieks potenciāls. Nedomā par naudu, domā tikai par to, ko tu patiešām vēlies saņemt.

Tajā pat laikā, pret naudu vajag attiekties ļoti uzmanīgi un saudzīgi. Ja ieraudzīji uz semes mazmazītiņu monētu, bet tev slinkums pieliekties, tātad tu necieni naudu. Diez vai naudas svārsts būs tev vēlīgs, ja tu pavirši attieksies pret naudu.

Varu ieteikt vienu nelielu maģisku rituālu. Kad tu saņem vai skaiti naudu, izturies pret to saudzīgi. Runā ar to – skaļi vai klusu, pie sevis. Vari teikt apmēram tā: “Es mīlu tevi, mana nauda. Mani čaukstošie papīriņi, manas skanošās monētiņas. Nāciet pie manis, es jūs gaidu, es jūs saudzēju, es par jums rūpējos.” Nesmejies, mīli to nopietni un patiesi. Ar mīlestību un gādību saņem, bet šķiries viegli un bezrūpīgi. Tāda attieksme nerada lieku potenciālu un noskaņo tavu starojumu uz “naudas līnijām”.

Nevajag raizēties tad, kad tu tērē naudu. Tādā veidā tā pilda savu misiju. Ja esi nolēmis to iztērēt, nenožēlo. Vēlme krāt un pēc iespejas mazāk tērēt, ved pie tā, ka atkal radīsies lieks potenciāls. Vienā vietā uzkrājas un nekur nekust. Tieši tad ir liela iespēja visu pazaudēt. Naudu jāprot saprātīgi tērēt, lai būtu kustība. Tur, kur nav kustības, atkal rodas lieks potenciāls. Ne velti bagāti ļaudis nodarbojas ar labdarību. Tā viņi samazina uzkrātās bagātības lieko potenciālu.

Autors: Vadims Zēlands

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements