Iekšējā gaisma

cilveks-saule

No malas sabiedrība ir līdzīga virtenei, kurā periodiski iedegas uguntiņas-lampiņas, lai pēc laika atkal pazustu no svētku kopējās bildes. Tiekoties ar cilvēkiem, ievēro to, ka, lai cik arī tu viņiem dotu savas iekšējās gaismas, savas enerģijas, tās pietiek neilgam laikam. It kā uz brīdi cilvēks “iedegas”, sāk kaut ko darīt ar savu dzīvi, dažkārt viņam pat sāk kaut kas izdoties, bet paiet laiks, un tu skaties, ka viņš atkal neko nedara un atkal atrodas enerģijas avota meklējumos. Pie kam, meklē to visur, tikai ne tajā vietā, kur atrodas bezgalīgā plūsma, vietā, kas atrodas daudz tuvāk, kā varētu iedomāties. Pašā cilvēkā!

Tieši pateicoties šim avotam, cilvēki, kuri sapratuši, kā to atrast, pārvēršas par “sauli”, ap kuru riņķo visas planētas. Apkārt tiem “riņķo” cilvēki, labvēlīgi notikumi, smiekli, prieks, mīlestība, viņi dzīvo dzīvi, no kuras patiesi gūst labsajūtu. Viņi apgaismo ceļu daudziem, kuri vairs nespēj spīdēt, sasilda ar savu siltumu tos, līdz kuriem spēj aizsniegties, līdz tiem, kuri spējīgi pieņemt viņu gaismu.

Kādam pietiks tikai ar to, ka viņš varēs pieskarties šai gaismai un siltumam, lai “aizdegtos” pats, bet kāds, gluži otrādi, cenšas “apdzēst” tādu, lūk, cilvēku – sauli, aiz savas skaudības, dusmām, iekšējās tumsas, tāpēc, ka nav spējīgs atvērties savam avotam un pakāpeniski dziest, cenšoties nodzēst visu sev apkārt.

Bet patiesībā, katrs cilvēks nav “lampiņa”, cilvēkam nav vajadzīgs avots ārpusē, katram pašam iekšienē spīd saule. Žilbinoši koša, karsta, piepildīta ar mīlestību, gatava jebkurā brīdī kļūt par bezgalīgu enerģijas avotu ikvienam, kurš pievērsīs tam savu uzmanību. Ikvienam, kurš būs gatavs atslēgties no ārējām, mākslīgajām baterijām un sāks dzīvot ar savu potenciālu, dodot citiem labāko, kas viņā ir…

Avots: http://www.aum.news

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements