Teicamniece

teicamniece

Tu pamosties no rīta un steidzies iekarot pasauli? Katru dienu traucies ar domu, ka jābūt vēl gudrākai, ātrākai, veiksmīgākai? Esi aizmirsusi, kad pēdējo reizi atslēdzi telefonu un baudīji atpūtu? Mīļā – tev ir teicamnieces sindroms!
Ideālā meitenīte

Ļauj minēt: tu vienmēr esi centusies būt labākā. Klasē, kur pārējie “laida muļķi” un pēc tam prasīja norakstīt. Universitātē, kur “tie dunduki” pastāvīgi izklaidējās, bet tu mācījies un līdz vēlai naktij pildīji kursa darbus. Darbā, kur atteicies no atvaļinājuma un strādāji virsstundas, lai priekšniecība novērtētu un ievērotu…

Un pēc tam tu “pārvelcies” mājās, nomet ideālās augstpapēžu kurpes un novelc ideāli izgludināto blūzi, nokrīti dīvānā un, nemirkšķinot acis, blenz griestos. Spēka kustēties vairs nav, bet smadzenes krampjaini stāda nākamās dienas plānus. Laiks taču skrien tik ātri, bet tik daudz vēl jāpaspēj!

Taču, ja uz mirkli apstātos, paskatītos uz savu perfekti saplānoto dzīvi, sterilo māju, tīrajiem traukiem, plānotāju, kurā viss sarakstīts pa punktiem uz tuvākajiem tūkstots gadiem… un uzdotu sev vienu vienīgu jautājumu: “Kam es to visu daru?” Tu varēsi uz to atbildēt?
Paslavē mani, Mammīt! Apskauj mani, Tēti!

Iedomājies, ka mēs dodamies ceļojumā uz tavu bērnību. Atceries mirkli, kad vecāki tev paziņoja: “Saņemsi piecinieku kontroldarbā, un mēs dosimies uz cirku. Saņemsi piecinieku gadā un varēsi braukt uz vasaras nometni.”. Un no tā brīža katrā dzīves cīņā tu centies iegūt tādu pat atzinību un jaunu balvu. Starp citu, daudzi no pasaules pazīstamajiem un slavenajiem cilvēkiem ir stādījuši sev vienu vienīgo mērķi – izdarīt visu, lai vecāki uzzinātu par viņu panākumiem un…paslavētu. Ja tas nav neizdevies, centušies to kompensēt ar publikas apbrīnu un mīlestību – tādējādi, aizvietojot tuvāko cilvēku atzinību.

Un šodien, kad esi tik daudz ko sasniegusi, tevi visvairāk biedē iespēja nokrist no pjedestāla. Ikviens aizrādījums un kritika sāp, jebkurš, līdz galam nepadarītais darbs, beidzas ar bezmiegu un apetītes zudumu.

Un, ja nu nepaslavēs… Un atkal tu pārskati savas darba lietas un domā: “Kur es varu izdarīt vēl labāk? Lai tikai izdzirdētu kāroto: “Tu esi malacis! Labākas par tevi nav! Paņem no plauktiņa konfekti!”

Un katru dienu, atverot acis, mēs turpinam dzīvot pēc principa “kaut tikai paslavētu, kaut tikai novērtētu!” Pietiek, meitenes! Viss! Cilvēku, kuri vēlēsies mums ielikt atzīmes, vienmēr būs daudz, neviens pat visaugstākais pašvērtējums neizturēs to, ja nāksies ieklausīties katrā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nozīme ir tikai vienai atzīmei – to, kuru sev pati ieliksi!.
Dod sev iespēju kļūdīties!

Dodu sev uzstādījumu: TU ESI BRĪNIŠĶĪGA! Aizver acis, noskaiti līdz trīs un skaļi saki: “Es esmu brīnišķīga. Es esmu unikāla. Man ir savs ceļš. Tas ir izmērāms nevis ar sasniegumiem, bet ar to, cik ļoti es esmu izmainījusies un kļuvusi labāka par to, kas biju vakar. Cik ļoti labāka ir kļuvusi mana personība. Un cik ļoti es tāda sev patīku un pieņemu sevi.”

Tu drīksti nebūt perfekta!!!!!!

Katra diena dāvā mums milzīgus plašumus kļūdām – piedzīvojumiem. Un, ja agrāk tu saķēri galvu pie katra “kļūdījos”, “nepaspēju”, tad tagad mācamies spēlēt ar  tām kārtīm, kas “izkritušas”. Sieviete taču ir pastāvīgs radošums, savukārt piedzīvojumi – veids, kā izpausties un iepazīt sevi no pavisam citas, nezināmas puses.
Vingrinājums: diena ačgārni.

Cīņa ar teicamnieces kompleksu var kļūt par interesantu un aizraujošu spēli. Galvenais uzdevums ir nojaukt ierasto savas dzīves šablonu. Piekrīti, ir grūti izvērtēt to, par ko vispār nav priekšstata.

Un tā, sāc no paša rīta – piecelies no gultas ne ar to kāju, ar kuru parasti celies. Tiešā nozīmē. Jebkurā citā, neierastā veidā, kaut vai izvelies no gultas, vai pielec kājās, ja gadījumā parasti celies lēnām, vai arī ar rokām pa priekšu…

Vannas istabā paņem zobubirsti ar otru roku un tīri zobus, stāvot uz vienas kājas. Uzvāri nevis kafiju, bet tēju (vai gluži otrādi). Brokastīs apēd to, ko parasti ēd pusdienās. Uzvelc neierastu apģērbu, iespējams, nepiemērotu laika apstākļiem. Uzvelc kleitu, kura skapī karājas jau piekto gadu (notikumam: ja nu gadījumā pēkšņi būšu galīgi jukusi)… atstāj mājās lietussargu.

Ej uz darbu pa citu ceļu: nepārbaudītu, svešu. Pārbīdi darba galdu – kaut vai pa centimetru un izmētā mantas mākslinieciskā nekārtībā. Absolūti visu šodien dari ne tā, kā esi pieradusi.

Sākumā būs jāpiepūlas, lai atcerētos, kas vēl jāizmaina, jo tik daudzas lietas ikdienā mēs darām “autopilotā”. Bet, tici man, jau uz vakara pusi tu tā būsi iekarsusi, ka gribot negribot sāksi gūt baudu no šī procesa. Tu baudīsi to, cik ļoti daudz kā jauna var būt vienā dienā – katrā dienā, ja tikai tu dotu sev nedaudz vairāk brīvības un neparedzamības. iespējams, tev pat sagribēsies doties pārgājienā ar teltīm un bez kartes.

Un tici man, tev tas iepatiksies un tu sajutīsi, ka pamazām kļūsti par to cilvēku, domājot par kuru, tevi pārņem prieks, iedvesma un siltas jūtas.

Tu esi vislabākā!
Avots: http://flourish-strategy.com/

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements