Nenosūtītās vēstules

vestule13

Domāju, ka ikvienam cilvēkam ir pazīstama situācija, kad attiecības ar cilvēku ir beigušās, taču viņam adresētās jūtas, domas un vārdi vēljoprojām nebeidz plūst.

Attiecības var beigties dažādi. Dažkārt tās izbeidzas it kā pašas no sevis – tā, ka pat nepaliek nekā nepateikta, jo tajās izdzisusi enerģija. Bet mēdz būt arī savādāk – tās “apraujas” neatkarīgi no tā, vai esi gatavs tādam pavērsienam

Kā piemērs var būt pēkšņs partnera lēmums pārtraukt attiecības, negaidīts šefa lēmums atlaist tevi no darba, vai arī tuva cilvēka pēkšņa māve. Dažkārt var teikt, ka mijiedarbība ir beigusies, bet attiecības vēljoprojām ir dzīvas.

Tieši pēkšņums var atstāt daudz “uzkārušās” reakcijas. No vienas puses, negaidot šo šķiršanos, cilvēkam varēja palikt daudz nepateiktā. No otras – viņā pāliek neizdzīvota reakcija uz šķiršanos kā tādu. Gadās, ka cilvēks bija gatavs tam, ka būs šķiršanās, taču tad, kad tā notikusi, zaudējuma sajūta vēl arvien uzjundī jaunas emocijas.

Situācija, kad dialogs dažādu iemeslu dēļ nav iespējams, ar gadiem var cilvēkā radīt vēlmi nocietināties. Ļoti daudzi cilvēki sevī simtiem reižu atkārto desmitiem dažādu sarunu variantu, kuras tā arī nekad nenotiks. Ko darīt, ja tev svarīga saruna dažādu iemeslu dēļ nevar notikt? Viens no veidiem, kā ar to tikt galā, ir uzrakstīt vēstuli.

Vēstules uzrakstīšanas mērķis nav tās nosūtīšana, bet gan iespēja atbrīvoties no šiem cikliskajiem dialogiem (precīzāk – monologiem) tavā galvā un no pārdzīvojumiem, kas iespaido visas tavas dzīves sfēras. Vēstules palīdz arī tad, kad dialogs ir iespējams, bet tu kādu iemeslu dēļ neesi tam gatavs, nevari vai negribi runāt par saviem pārdzīvojumiem ar konkrēto cilvēku. Iespējams, attiecības ir pārāk sarežģītas, kas biedē.

Viens no “nenosūtīto vēstuļu” plusiem ir tas, ka nav vajadzības “sekot runai”. Tu vari uzrakstīt visu, ko vēlies, jebkurā tev ērtā formā. Vari palūgt piedošanu, izteikt savas pretenzijas, dusmoties vai atzīties mīlestībā. Vienu vārdu sakot, izlikt uz papīra visas savas emocijas.

Sarunā ar tuvu cilvēku, vai psihologu var pakāpeniski izrunāt visu, kas sakrājies un kaut kādā veidā sakārtot savu iekšējo haosu. Taču gadās situācijas, kad cilvēkam nav neviena, ar ko padalīties savos pārdzīvojumos, kad visi vārdi un domas juceklīgi griežas galvā, kas stāvokli dara ļoti nopietnu un nepatīkamu.

Tieši tāpēc vēl viens no vēstules uzrakstīšanas plusiem ir kārtības ieviešana. Pakāpeniski, rakstot katru vārdu, tu saliec pa plauktiņiem visu to, kas notiek tavā iekšējā pasaulē.

Vislabāk vēstuli rakstīt ar roku uz papīra, nevis elektroniskā formātā.

Un tā, ja šis veids tevi iedvesmo, atrodi ērtāko sev laiku un vietu, tādu, kur neviens tevi netraucēs. Tas ir ļoti svarīgi, jo vēstules rakstīšanas laikā atvērsies emocijas, iespējams, sāksi raudāt – un tas ir svarīgi visas šīs emocijas izdzīvot! Un tev jābūt vietai, kur to brīvi vari darīt.

Rakstot, tu vari pārdzīvot dusmas, naidu, sāpes, aizvainojumu – nav nekādu ierobežojumu. (Ne velti saka: “papīrs pacieš visu!”). Dažkārt vēstules mēdz būt garas, jo sakrājies ļoti daudz sakāmā. Dažkārt tās var būt tikai pāris rindiņas. Nav svarīgi, vai domu izklāsts ir secīgs, nav svarīga vārdu kārtība un pareizrakstība. Galvenais šo vēstuļu uzdevums, ir tev palīdzēt. Atgādinu: vēstule nav jānosūta!

Vēstule ir uzrakstīta. Ko ar to darīt, izdomāsi pats. Nerekomendēju šīs vēstules glabāt, jo mērķis, tam, kāpēc tās rakstām, ir atbrīvot mūs no pārdzīvojumiem, kas ar laiku varētu kļūt toksiski.

Katrs var izdomāt veidu, kas piemērots tieši viņam. Var veikt “rituālo dedzināšanu”, ja vēlies. Tas ir savdabīgs attīrīšanās rituāls un uguni pielieto daudzās kultūrās.

Kad nomirst tuvs cilvēks, bet tik ļoti vēlies, lai viņš dzirdētu tavas domas, jūtas, sadedzinot vēstuli vari iedomāties, ka ar uguns palīdzību tu nogādā vēstuli viņam. Varbūt skan pārāk mistiski, taču arī tas strādā.

Es ļoti ceru, ka šī metodika kādam cilvēkam palīdzēs situācijā, kad pārdzīvojumus un domas nevar izdzirdēt cilvēks, kurš tev svarīgs, vai arī tas, kura vairs nav blakus. Kā arī palīdzēs atbrīvoties no nepateiktajām frāzēm, domām un emocijām. Un dzīve kļūs skaistāka, gaišāka un laimīgāka!

Autors: Tamila Dņiševa

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements