Mīlestība un ēdiens

milestiba_ediens2

Cilvēkiem, kuri pārmērīgi daudz ēd, trūkst mīlestības. Viņi mīlestību aizstāj ar ēdienu. Cilvēki, kuri jūtas mīlēti un mīl, ēd mazāk, viņi nespēj apēst pārāk daudz un vienmēr ēd samērīgi. Cilvēki, kuri nejūtas mīlēti un kuri nemīl, ēd vairāk tāpēc, ka tas viņiem dod piepildītības sajūtu. Ar ēdienu viņi sevi cenšas piepildīt. Mīlestības trūkuma dēļ viņi jūt tukšumu.

Vai esi ievērojis, ka neprecētas meitenes pārsvarā nav resnas, bet, kad viņas apprecas, viņas kļūst resnākas un resnākas, un nesmukākas? Kādēļ? Apprecoties pazūd mīlestības alkas, mērķis ir sasniegs, problēmu vairs nav. Viņas iejūtas dzīves rutīnā un visu pieņem par pašsaprotamu.

Mīlestība un ēdiens ir cieši saistīti. Kad tu esi iemīlējies un jūti atbildes mīlestību, tu ēd maz. Ja sieviete jūtas mīlēta, viņa paliek slaida un skaista. Ja viņu nemīl, viņa uzbarojas, zaudē skaistumu. Un arī tad, ja sieviete nevēlas, lai viņu mīl, viņa sāk pārmērīgi daudz ēst. Tā ir kā aizsardzība.

Vai esi pamanījis, ka dienā, kad pie tevis ierodas mīļotais cilvēks, tu esi tik laimīgs, mīlestības pārpildīts, ka apetīte pazūd? Tevi ir piepildījis kaut kas daudz skaistāks, smalkāks par ēdienu un tu nejūti tukšumu, tu jūties pilns, tu esi pilns. Nelaimīgi cilvēki ēd par daudz, laimīgi cilvēki neēd pārāk daudz. Jo laimīgāks ir cilvēks, jo mazāk viņš ir atkarīgs no pārtikas – tādēļ, ka viņam ir pieejams augstākas klases ēdiens: mīlestība. Mīlestība ir ēdiens augstākā plānā. Ja pārtika ir barība ķermenim, tad mīlestība ir barība garam.

Ja tikko piedzimušam bērnam māte spēj dot tikai pienu, ķermeņa barību, bet nespēj dod mīlestību, tad bērns cietīs. Viņa ķermenis augs, bet gars cietīs. Ar ķermeņa pabarošanu nepietiek: nepieciešams pabarot arī garu. Ja māte dod tikai pārtiku, bet nedod mīlestību, tad viņa nav māte, viņa ir tikai barotāja. Un bērns cietīs visu dzīvi – kaut kas viņā paliks iestrēdzis, neizaudzis, atpalicis. Bērnam ir nepieciešama barība, un mīlestība ir pat svarīgāka nekā pārtika.

Vai esi to redzējis – ja bērnam dod mīlestību, viņš daudz neuztraucas par pārtiku. Ja māte mīl bērnu, viņa vienmēr uztraucas, ka bērns dzer mazāk pienu nekā vajadzētu. Bet, ja māte nemīl bērnu, tad viņš dzer par daudz piena. Bērnu pat ir grūti noņemt no krūts, jo viņš baidās: mīlestības nav, viņš ir atkarīgs tikai no fiziskās pārtikas, smalkās barības trūkst.

Un tā tas notiek visas dzīves garumā. Ja tu jūti mīlestības trūkumu, tu sāc savu ķermeni piepildīt ar pārtiku – tā kļūst par aizvietotāju. Ikreiz, kad cilvēki jūt tukšumu sevī, kad viņi nejūt saviļņojumu un aizrautību, ko nes mīlestība, un enerģiju, ko atbrīvo mīlestība, viņi sāk pārāk daudz ēst.

Ņem vērā: visas reliģijas runā par gavēni noteikta iemesla dēļ. Ja tu neatmetīsi pārmērīgu ēšanu, nebūs iespējama lūgšana. Gavēnis paver iespēju lūgšanai. Ja tu ēd par daudz, tad gavēnis ir lieliskas zāles. Ja tu esi ēdis par daudz, tev vajag atjaunot līdzsvaru. Daudz ēdot, tu paliec pārāk cieši pieķēries fiziskajai pasaulei… un tu nevari pacelties spārnos. Tev ir pārāk liela nasta; neliels gavēnis palīdzēs.

Cilvēki, kuri ietur gavēni, ir ievērojuši, ka gavēņa laikā lūgšana kļūst ļoti viegla, vienkārša. Kad tevi nenomoka pārtika un ķermenis, gars kļūst viegls, tas var lidot – garam ir spārni…

Autors: Ošo “The Divine Melody”

Avots: http://www.e-misterija.lv/

Advertisements