Sieviete, kura…

11863265_1678404822388718_4573386846016494457_n

Sieviete, kura iepazinusi sevi un iemācījusies sevi mīlēt, sāk dzīvot savā pasaulē pavisam savādāk, kā iepriekš. Tā, kura pieņēmusi un iemīlējusi savu vientulību, pārvēršot to par baudu, dzīvē izdara pavisam citas izvēles.

Viņa pārstāj skatīties uz pasauli trauksmes pilnām meitenes acīm, cenšoties katrā garāmejošā vīrietī saskatīt to vienīgo, to, kas atnāks, izglābs, iemīlēs, parūpēsies un mazinās viņas ciešanas – tādā veidā aizstājot viņai māti. Viņa pārstāj tēlot patstāvīgo. Pārstāj spēlēt neatkarīgās un veiksmīgās lomu, gaidot momentu, kad varēs emocionāli atbalstīties uz kādu.

Viņas prieks nav maska, ko uzvilkt tikai tāpēc, lai pievilktu vīrieti. Prieks vienkārši kļūst par viņas dzīves noteikumu.

Viņa vīrietī vairs nemeklē savu tēti vai mammu. Viņa pati sev kļūst vienlaicīgi par mammu un māsu. Viņa var ilgi un, ļoti labprāt, būt viena.

Viņa vispār pārstāj meklēt jel ko ārpusē, jo ir atradusi pati sevi. Un visiem pazīstamais, meklējošais sievietes skatiens, kurš tik labi pazīstams vīriešiem, pazūd uz visiem laikiem, dodot vietu skatienam, vērstam uz iekšu – sevī. Vai arī skatienam, vērstam augšup – debesīs, Dieva virzienā.

Nobriedusi sieviete skatās uz pasauli mierīgi, saprotoši, caur mīlestību un dzīves izpratni.

Viņa vairs nepiekrīt apšaubāmiem sakariem ar vīrieti, cerot, ka tas izaugs un mainīsies uz labo pusi. Viņa necer, ka vīrietis atradīs sevi, kļūstot par to ideālu, kuru viņa vienmēr vēlējusies redzēt sev blakus.

Viņa ir pametusi iluzoros centienus mainīt un izaudzināt vīrieti. Viņa gatava sev blakus redzēt tikai to, kuru varēs pieņemt tādu, kāds viņš ir, bez piestrādāšanas un uzlabošanas. Varēs iemīlēt tādu, kāds viņš ir tikšanās brīdī, saprotot, ka spēs dzīvot kopā ar viņu un nevis savām fantāzijām. Viņa skaidri zin, uz ko ir gatava un uz ko – nav. Viņa zin, ka mīlestība, dzīves gudrība un pieņemšana stradā labāk kā centieni “darīt labu”.

Taču pat maigums, mīlestība un spēja pieņemt negarantē viņai neko, izņemot to, ka viņa varēs būt laimīga pati ar sevi, sevī iekšienē.  Un īstais, iekšējais, neārišķīgais, un laime, kurai ir stipri pamati, vienmēr atradīs veidu, kā radīt laimi arī ārējā pasaulē. Tāpēc, ka ārējā laime ir tikai iekšējās atspulgs.

Esiet laimīgi, mīliet sevi!

Autors: Aglaja Datešidze

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements