Atšķirīgie cilvēki

13021_973430589336762_6017473633387443289_n

Attiecības ģimenē mēdz būt dažādas – sarežģītas, pilnas nesapratnes, īpaši tad, ja katrs no laulātajiem vēlas, lai viņam vienmēr būtu taisnība. Tāpēc arī daudzās šķiršanās, pēc kurām paliek sāpjes, aizvainojums un pretenzijas vienam pret otru. Taču tad, ja cilvēki ir labsirdīgi un sirdsgudri, notiek brīnumi un tādu cilvēku laulība kļūst stipra un patiesi vērtīga.

Mēs esam ļoti atšķirīgi cilvēki – tā nolēma laulātie un iesniedza šķiršanās prasību. Gaidot šķiršanās procesu, tie viens otru apbēra ar pretenzijām un pārmetumiem, atcerējās visus senos aizvainojumus un strīdus.

Viņi runāja par velti iztērēto laiku. Dusmās dalīja mantu. Protams, tajā visā piedalījās arī radinieki – gan no vienas, gan otras puses un, nežēlojot, tik pielēja eļļu ugunij.

Un šie atšķirīgie cilvēki devās pie jurista, lai kārtējo reizi skandalētos par īpašuma sadalīšanu.

Ceļā viņiem saplīsa mašīna. Kamēr vīrs to laboja, pie mašīnas pienāca mazs, sanīcis un novārdzis taksis. Tieviņš, žēlām acīm, droši vien jau sen bija noklīdis. Tas kliboja, acīmredzot, bija satraumējis ķepu. Bet varbūt, saimnieki viņu bija padzinuši – pasaulē taču ir dažādi cilvēki.

Un tā laulātie, nepārtraucot savu strīdu, paņēma taksi un devās pie vetārsta. Tika nozīmēts rentgens, analīzes un, protams, viņi nokavēja vizīti pie jurista. Dakteris teica, ka ķepa nav lauzta, taču suns ir pārcietis lielu stresu un tagad viņam vajadzīgs miers, laba barošana un mīlestība.

Un tā virs un sieva brauca mājās kopt suni – saklāja tam ērtu vietiņu, nopirka zāles, vienu vārdu sakot, uzņēmās rūpes par taksi. Labestīgais sunītis izradījās ļoti draudzīgs, bet tajā pat laikā – ļoti bailīgs un nervozs. Pietika vien pacelt balsi, kad viņš smilkstot sarāvās, un sāka trīcēt. Vīrs un sieva pārstāja strīdēties, jo nevēlējās vēl vairāk pārbiedēt nabaga dzīvnieku un turpināja par to rūpēties ar milzīgu mīlestību.

Un, ziniet, salīga mieru. Aizmirsa par strīdiem un aizvainojumiem. Varbūt saprata, kāpēc ir kopā jau 20 gadus – varbūt nemaz ne tik atsķirīgi cilvēki viņi bija.

Labestīgi cilvēki ir līdzīgi viens otram – tāpat kā šie divi – vīrs un sieva.

Un arī apaļīgais taksītis tagad ir viņiem līdzīgs: tāds pats – labsirdīgs.

Tā kā strīdēties un dusmoties mēs visi protam. Bet suni vest pie vetārsta – ne visi. Un ar tiem, kuri ir labsirdīgi, var dzīvot kopā. Un salīgt mieru. Un ļoti daudz ko piedot. Viss pāriet, bet labsirdība paliek. Un mīlestība atgriežas, jo nekur jau nav aizgājusi.

Tā kā nemaz tik atšķirīgi mēs neesam.

Autors: A. Kirjanova

Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements