Aizmirsi apmaksāt!

šuvējs44

Ir cilvēki, kuri domā, ka zin visu labāk par citiem. Daudzi neprot novērtēt otra cilvēka darbu, tikai uzskata, ka viņiem kāds ir parādā. Tā nemēdz būt un par visu ir jāmaksā: vai tā būtu parasta kleita vai neparasti liela laime.

Reiz kāda jaunkundze nolēma, ka viņai būs kleita, ko šuvis kāds pilsētā pazīstams un iecienīts šuvējs. Viņš vienmēr tērpus darināja ļoti elegantus, pēc labākās sirdsapziņas un tāpēc bija pieprasīts. Viņa gan uzskatīja, ka šuvējs par tērpiem prasa pārāk dārgi un tāpēc nolēma, ka vispirms vienosies par cenu.

— Jūs ļoti dārgi prasāt par savām kleitām, — viņa teica.

— Vai tiešām? Es gan tā neuzskatu! — iebilda meistars.

— Dārgi gan! Pat ļoti dārgi! Spriediet pats — lai uzšūtu kleitu, man būs vajadzīgi ne mazāk kā divi metri auduma. Pareizi?

— Pareizi!, — meistars piekrita.

— Nu, lūk, ja pie materiāla cenas pieskaitam diegu, adatu un pat šķēru cenu, ar kurām jūs audumu griezīsiet, vienalga kopsumma sanāks divas reizes lētāka. Tā kā man jums arī jāmaksā atbilstoši – divas reizes mazāk.

Meistars kādu brīdi klusēja un pēc tam atbildēja:

— Nu, ko, jaunkundz, jūs mani gandrīz pārliecinājāt – tik ļoti, ka esmu gatavs pieņemt no jums pusi no tās summas, kuru prasīju sākumā. Ja nu jūs tik ļoti uzstājat?

— Protams, uzstāju! — nopriecājās sieviete.

— Norunāts. Tagad es nomērīšu jūs un pēc nedēļas izsūtāmais nogādās pasūtījumu tieši pie jūsu namdurvīm.

Visu nedēļu jaunkundze lielījās draudzenēm, cik lēti viņa saņems kleitu, ko šuvis slavens meistars. Tās īsti negribēja ticēt un tāpēc pašas vēlējās pārliecināties par to, ka tā ir taisnība. Norunātajā laikā visas sapulcējās jaunkundzes mājā un gaidīja izsūtāmo. Tas ieradās ar skaisti iesaiņotu kasti. Jaunkundze svinīgi noņēma kastes vāku un izcēla no tās…. divus metrus auduma, pāris diega spolītes, adatas un šķēres.

Pārskaitusies, dusmās piesarkusi viņa metās pie šuvēja.

— Kā jūs varējāt mani tā apmānīt?!— viņa kliedza, knapi pārkāpusi darbnīcas slieksnim.

— Par kādu apmānu jūs runājat? — rāmi, mierīgi jautāja meistars. — Es ieliku kastē visu, ko jūs uzskaitījāt un par ko samaksājāt. Ja gadījumā tur kaut kā vēl trūka, tas nozīmē, ka to jūs esat aizmirsusi apmaksāt.

Autors: Anželika Šinkarj (Ukraina)

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements