Būt drosmīgam un nedarīt kā visi.

drosminieks

Izeja no visvisādām “matricām” (kā tās traktē Zēlands) sākas ne tad, kad tu pārstāj ēst gaļu vai skatīties televizoru, bet, kad sāc pārdomāt un apzināties savu dzīvi un katru savu soli tajā.

Kad tu sāc rīkoties ekoloģiski, attiecībā pret to un tiem, ar ko esi saistīts. Kad no “vajadzīgajiem” un “savējiem” izvēlies “savējos”, jo “vajadzīgie” ir tikai uz laiku, bet “savējie” – uz visiem laikiem.

Kad atsakies ticēt autoritātēm tikai tāpēc vien, ka tās ir autoritātes. Un  absolūti nav svarīgi, no kurienes skanēs to vārdi. Arī no televizora ekrāna bieži vien skan gudras domas, tāpat kā universitātē daudzās lekcijās tiek runātas absolūtās muļķības.

Kad varēsi dzīvot ne tikai šeit un tagad, bet arī domāt uz priekšu, uzminot savas šodienas darbības sekas nākotnē – pat tad, ja kāds tev ausī čukst: dzīvojam tikai vienreiz.

Kad iemācīsies klausīties sava organisma balsī un atbildēt tā vajadzībām. Tad jēdzieni “derīgais” un “nederīgais” sāks ļoti atšķirties no vispārpieņemtā.

Kad tu uzdrošināsies darīt ne tā kā visi. Pat tad, ja visi izies no “matricām”. Kad viņu kļūs daudz, viņi paši sāks veidot jaunu “matricu”, vai tad tas nav acīmredzams?

Kad, piekrītot kaut kam, vispirms iemācīsies uzdot jautājumu: “Kāds tev no tā izdevīgums?” un cienīsi šo izdevīgumu, pat tad, ja tas tev šķitīs nepatīkami. Nesavtīgums ir pats lielākais slazds muļķiem.

Kad piedosi sev, ka neesi pietiekami labs, ka tev, iespējams, nekad nebūs tas, kas ir citiem. Tad tu ieraudzīsi, kas var būt personīgi tev, un noticēsi, ka tas nebūt nav maz.

Kad atļausi sev vispār nekur neieiet un neiziet. Tu esi tur, kur esi un tajā ir augstākā jēga tieši tev. Iepazīsti to, ja tev tas ir interesanti. Bet bēgšana, jebkura bēgšana ir ceļš projām no sevis.

Autors: Jeļena Šubina
Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements