Par Sievietes būtību

12512355_1031100876948765_2397304457824862007_n

Kur rodas laimīgas sievietes? Kāpēc vienām ir viss, bet citām – nekā? Kāpēc vienai ir pielūdzēju jūra, spēj tik izvēlēties, bet cita, pat ar pieticīgām vēlmēm, nekādīgi nevar apprecēties? Daudz jautājumu, bet uz tiem visiem ir viena atbilde.

Sieviete nav plūsmā, viņa nepieņem savu sievišķību, savu dabu. Visticamāk, viņa to vispār nepazīst un nezin, kas tas ir.

Kā likums, tās ir dzimtas programmu sekas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Un ļoti svarīgi ir tās atstrādāt. Bet šajā brīdī mēs runāsim par dabisko plūsmu. No kurienes tā rodas un kur to atrast?

Sievietei galvenais ir viņas iekšējais dvēseles stāvoklis. Var prast labi gatavot, būt gudrai, gaumīgi ģērbties, bet, ja mēs neprotam radīt savu plūsmas stāvokli sevī, mēs nevaram kļūt par īstām Sievietēm un tātad arī nevarēsim savā dzīvē sagaidīt mīļoto vīrieti. Bet vīriešus vienmēr pievelk tieši šī plūsma, šis stāvoklis, jo tajā ir resurss.

Tas ir tas stāvoklis, kuru sieviete rada ar savu enerģiju, savu klātesamību. Tāda sieviete ir spējīga iedvesmot vīrieti uz varoņdarbiem, bet var arī nogremdēt. Tādai sievietei vienkārši gribas būt blakus, peldēties viņas gaismas staros un maigumā. Taču, vienlaicīgi, tas ir arī spēks, kuru jāiemācās pārvaldīt.

Plūsmas stāvoklis ir pats harmoniskākais sievietes stāvoklis. Kad viss notiek pats no sevis, atliek vien pasapņot. Kad tu dari to, ko vari, bet pārējais notiek kā pēc burvju nūjiņas mājiena.

“Nejauši cilvēki”, “nejaušas tikšanās”, “nejaušas domas-minējumi”.

Bet iekšā – svētlaimes un pilnīgas uzticēšanās stāvoklis. Miera okeāns. Kad esi plūsmā – tas vienmēr ir īpaši. Es ļoti mīlu sevi brīžos, kad man izdodas to sasniegt. Tas man tik ļoti patīk.

Tajā ir tik daudz spēka un varenības. Tas nav ne pozitīvs, ne negatīvs, ne prieks vai skumjas. Tas ir apzinātas esības stāvoklis. Es esmu. Kad zini, ka viss izdosies. Sievietes spēka stāvoklis, saplūšana ar dabu. Vienlaicīgi tas ir stāvoklis, kad izjūti savu varenību un to, ka esi kaut kā liela, milzīga, vesela un nozīmīga daļiņa.

Kur rodas šī plūsma? Un, ja tā ir katrā no mums, tad kā to “iedarbināt”:? Kur ir atslēga?

Ja ir uzdevums, tas nozīmē, ka tam ir risinājums. Ja ir durvis, pa kurām es vēlos ieiet, tātad, ir atslēga.

Pirmā atslēga.

Saikne ar dabu.
Tieši daba dod mums pieeju enerģijai, kuras mums tik ļoti trūkst steidzīgajā pilsētas dzīvē. Steiga iztukšo, nomāc un rada trauksmi. Bet parasta pastaiga mežā starp simtgadīgiem kokiem, vai gar jūru, vienmēr nomierina sievietes prātu, atver, dod viegluma un piepildītības sajūtu.

Pastaigājoties un baudot dabu, kaut kur pazūd spriedze un problēmas, un prātā rodas negaidīti risinājumi. Seja atslābst, mugura iztaisnojas.

Un tad ir ļoti svarīgi zināt, kur šo iekšējās piepildītības sajūtu novirzīt. Tam domāta

Otrā atslēga.

Šī atslēga mūs māca atdot, dalīties ar savu iekšējo stāvokli.
Atdodot mēs piepildāmies. Ja šis ir pareizais plūsmas stāvoklis, tad vēlme dalīties ar to rodas pati no sevis, bieži vien vēlme dalīties ar visu pasauli.

Tad tu meklē iespēju izdarīt ko labu, dāvināt dāvanas, teikt patīkamus vārdus, saprast un piedot. Un sāc pieķert sevi pie domas, ka tu visiem uzsmaidi – kasierim veikalā, garāmejošam bērnam, kaķim pagalmā. Un pēkšņi, brīnums! Tev negaidīti atver durvis veikalā, atbrīvo vietu transportā un cilvēki, tevi ieraugot, smaida… Tas ir brīniķīgi!

Atdot vairāk kā saņem, un neko negaidīt pretī. Samaksāt pasaulei ar labestību, uz priekšu. Būt pirmajai lielu pārmaiņu uzsācējai. Kasieris mājās pārnāks ne tik ļoti noguris, bērna, kuram tu uzsmaidīji, mamma, iespējams tik stingrri viņu nenorās, jo atcerēsies tavu smaidu.

Un tā tiks iedarbināta plūsma, kas atgriezīsies pie tevis simtkārtīgi palielinājusies.

Bet tas taču nemaz nav grūti. Es dalos tāpēc, ka manī ir pārpārēm mīlestības, prieka, labestības un gaismas. Tagad es ar to esmu piepildīta un tāpēc dāvinu, un kā atbilde tas pie manis atgriežas arvien lielākā apjomā. Daudz vairāk. Un atkal es esmu plūsmā, un šoreiz tā ir daudz reiz spēcīgāka un lielāka.

Protams, šis stavoklis, neskatoties uz savu pievilcību, nevar būt pastavīgs, tāpat kā sievietes garastāvoklis. Ko darīt?

Tāpēc ir

Trešā atslēga.

Tas ir uzticēšanas stāvoklis.
Sev ir jāuzticas, jāļauj būt sev tādai, kāda vēlies būt, tāpēc, ka tas viss esi Tu

Nenoraidīt neko no tā dabiskā, kas ir tevī. Paskumt, kad gribās, padusmoties, pat paburkšķēt, kādreiz var arī sasist kādu šķīvi. Kāpēc gan ne?! 🙂

Galvenais, neaizrauties. Abstrahēties no emocijām un pacensties paskatīties uz visu to no malas, kā uz aizraujošu spēli. Un arī mājiniekiem var paskaidrot, ka šobrīd mamma spēlējas – spēlē dusmu pūķi, vai skumstulīti. Viņa paspēlēies un tad atkal atgriezīsies mīloša, maiga un piepildīta. Atļauj sev greznību spēlēties.

Kad mēs iemācīsimies uzticēties sev, mēs iemācīsimies uzticēties Dievam. Vēdas māca, ka Dievs piepilda katra cilvēka vēlēšanās. Taču tas notiek nevis tad, kad mums šķiet, ka ir laiks tam notikt, bet gan tad, kad ir pats piemērotākais mums brīdis, un, kad tas mums patiešām ir vajadzīgs.

Dažu vēlmju piepildīšanos mēs paši bloķējam ar savām bailēm, pat neievērojot to. Pat nepamanām, cik aktīvi, tiecoties pēc savu vēlmju piepildījuma, mēs diktējam savu ritmu Mātei Dabai. Un tad pieslēdzas Prāts – ne pati spēcīgākā sievietes puse un sākas “горе от ума”.

Lūk, šeit arī plūsma ir svarīga. Kad viss notiek pats – atnāk īstais vīrietis, vesela, laimīga un harmoniska bērna dvēsele. Plūsmas stāvoklis ir ikvienas sievietes laimīgas dzīves pamats, tāda ir mūsu DABA.

Tad piepildās visas mūsu slēptākās vēlmes. Mēs kļūstam novērtētas, iekārotas un mierīgas. Ar šo plūsmu mēs varam sakārtot jebkuras attiecības – ģimenē, darbā, ar apkārtējo pasauli un cilvēkiem, protams – arī pašas ar sevi.

Sieviete ir upe. Un tāpēc plūsmas stāvoklis ir patiesi sievišķīgs. Dažkārt tā ir klusa un mierīga, dažkārt vētraina un mutuļojoša – un, vienalga, tā ir un paliek plūsma, kurai ir noteikts virziens.

Sievietes plūsma tas ir iekšējā spēka stāvoklis, mierīgs un pārliecināts, kam nav vajadzīgi ne strīdi ne pierādījumi.

Plūsmu vada Augstākie mīlestības spēki un tā radīta visa dzīvā labumam. Mūsu uzdevums ir netraucēt šim spēkam būt mūsos. Nenoslēgt tā ceļu ar savām iedomātajām bailēm, sabiedrībā noteiktajiem standartiem, daudzlīmeņu prāta vētrām, kas nekad ne pie kā laba nenovedīs. Atļaut sev vienkārši būt un baudīt!

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements