Ko darīt, ja neizdodas piedot?

11059383_556508517820234_2805481048039475040_n

Aizvainojums.

Viens neuzmanīgs vārds un garastāvoklis sabojāts uz visu dienu.

Hm, dienu, bet, ja nu tie ir gadi?

Kad tu jau esi aizvainots, pats grūtākais ir iemācīties ignorēt domu, kura visu laiku tevi dzenā “pa apli”.

Domās tu nemitīgi atgriezies tajā situācijā un komunicē ar pāridarītāju.

Par ko domā viņš – nav zināms (visticamāk, viņš par tevi vispār nedomā), bet tu skraidi pa apburto loku un tērē savus spēkus un enerģiju.

Tu domās uzbrūc, vai arī aizstāvies, apvaino vai taisnojies, raudi vai dusmojies.

Stop!

Bet varbūt pasaule nav nemaz tik slikta?

Bet varbūt tā tev kaut ko grib pateikt?

Pamēģināsim kopā to saprast!

Ņemam lapu, pildspalvu un rakstam bez kautrēšanās.

Mans aizvainotājs:

— nemīl mani;

— neciena mani;

— ņirgājas par mani;

— uzskata mani par aprobežotu;

— uzskata mani par savtīgu un skopu;

— neredz manī sievieti (vīrieti) u.t.t.

Un tagad pārrakstām visus aizvainojumus, aizvietojot “viņš” ar “es”:

— es nemīlu sevi;

— es necienu sevi;

— es uzskatu sevi par aprobežotu, savtīgu un skopu…

— es neredzu sevī sievieti u.t.t.


Ieskaties sevī – kādas tagad ir sajūtas?

Sanāk, ka apvainotājs tikai parādījis mani pašu.

Jā, tas nav īpaši komfortabli, bet tieši caur dvēseles sāpēm es spēju ieraudzīt sevi no malas.

Ieraudzīju, ja vien patiešām biju godīga pret sevi.

Piedot sev un citiem – tas vienmēr ir grūti.

Un grūti tāpēc, ka esam raduši taisnoties – sākumā vecāku priekšā, lai izpelnītos viņu mīlestību, vēlāk – arī sabiedrības priekšā.

Ooo, šī mīlestība, tās tik ļoti trūkst mums visiem.

Kad tu mīli sevi – savu bezgalīgi  dievišķo būtību – tad tu mīli visu, kas notiek tavā pasaulē, gan lietu, gan sniegu, gan sauli un tev ir vienalga, vai tevi rāj, mīl vai apvaino – tas viss esi tu un tā ir Mīlestība.

Bet pats interesantākais ir tas, kad tu pats kļūsti par mīlestību, tevi vairs neapvaino, jo mīlestībā var atspoguļoties tikai Mīlestība.

Mācību stundas ir izietas.

Bet pagaidām, mani mīļie, mācīsimies atbrīvoties no vēlmes aizstāvēties, vajadzības taisnoties un vēlmes ienīst.

Mācīsimies Piedot un mīlēt sevi! – cik vajadzēs, tik arī atbrīvosimies, kaut vai 1000 reizes. Ja nevari izdarīt to vienatnē, atrodi tos, kuriem tas arī ir svarīgi un dariet kopā. Tam brīnisķīgi noder dažādas prakses. Meklējiet savus skolotājus!

Noslēgumā:

Saki sev biežāk:

— Es esmu laba! Es esmu pelnījusi mīlestību un cieņu! Es milu sevi un piedodu sev!

— Lai kas arī notiktu, viss nāk man par labu!

Autors: Natālija Korostiļova, dziedniece ar 12 gadu stāžu, kosmoenerģētikas maģistre, Apzinātās domāšanas trenere.

Avots: http://korostylova.ru/

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements