Dzīvē kļūdu nav!

16714_333627010161101_1474755323689755359_n

Es arī agrāk tā domāju, bet tagad to vienkārši sludinu: dzīvē kļūdu nav.

Viss, ko tu darīji, viss, ko tu juti, rezultāti, kurus saņēmi – tā arī ir DZĪVE! Jā, tā ir tāda – ļoti dažāda, ar laimi, ar asarām, ar zaudējumiem un ieguvumiem, ar šķiršanās sāpēm un satikšanās prieku, bet droši vien tieši ar to tā ir neticami skaista. Tāpēc, ka vienmēr pēc tā, kas ir tagad, būs kaut kas cits. Un šis cits ir atkarīgs no tā, kā tu jūties un kā tu uztver pasauli, ko tu no tās gribi un kā tajā vēlies izpausties.

Pat tad, ja tagad esi ne tur, kur vēlētos, pat tad, ja tagad sāp vai esi strupceļā – tas ir lieliski. Tāpēc, ka ir iespēja saprast, kur tu vēlētos nokļūt patiesībā, sajust dzīvi caur sāpēm un jaunajā dienā pašam izvēlēties sāpes vai prieku. Bet no strupceļa – vai nu nojaukt sienu, kur stūrī esi iespiests, vai – uzlidot.

Lai arī mīlestība neilgst mūžību… Mēs nepiedzimstam prātīgi un viedi vecie – gudrie un nejūtam, ko nozīmē mūžība, taču mīlestība “notiek”… Tā notiek ar mums tāda, kādi esam mēs paši. Vai nu gaiša un liela, vai dzīvnieciska ar tieksmi valdīt pār otru, vai arī nervoza un bailīga…. To balsta vai nu mūsu brīvība, vai – mūsu bailes. Mūsu mīlestība parāda mums mūs pašus. Prasīgus, nesamierināmus, skaudīgus, sīkumainus, dažādus…

Dod man kaut ko un es tevi mīlēšu. Pierādi man, ka tev var uzticēties un es uzticēšos. Parādi, ka esi cienīgs un es tevi novērtēšu. Tas viss strādā attiecībās… Ar tiem, ar kuriem tev ir attiecības. Parastas, ikdienišķas, savstarpēji izdevīgas attiecības.

Kad tu ar otru cilvēku sazinies dvēseles valodā, jūs viens otru izjūtat pavisam savādāk. Tu redzi, apzinies, saproti cilvēka būtību un visas sociālās spēles atkāpjas otrajā plānā. Tu dod kaut ko tāpēc, ka vēlies dot. Tu atklājies tāpēc, ka principā esi atvērts šim cilvēkam.

Ir vienkārši Cilvēks. Ja viņš ar to tevi “neaizķer”, tātad – tas nav tavs cilvēks. Tu vari būt ar viņu tuvs – “attiecībās”, bet diez vai tās vedīs pie mīlestības. Kaut gan, ja godīgi, ne visiem tas arī ir vajadzīgs, un reti kurš cilvēks vispār saprot, par ko iet runa.

Es uzskatu, ka nav nekā vērtīgāka par to gaismu, kas rodas starp diviem mīlošiem cilvēkiem. Apziņa un Visums atver savus horizontus. Mīlestībā vairāk kā jebkur citur izpaužas Dieva klātbūtnes sajūta. Tā ir pati vērtīgākā pieredze, ko vari saņemt. Pat, ja pēc tā paliks bērni, dziesmas, grāmatas vai pat tikai atmiņas, tas ir tā vērts – lai tas būtu noticis tavā dzīvē.

Es mīlu tevi Dzīve!

Autors: lilija Ahremčika

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements