Ja iesāpas dvēsele par kādu…

1897692_339346649523329_2093432054619250737_n

Tu ņem un piezvani, vai uzraksti vēstuli. Uzzini, kā viņam klājas. Nemēdz būt tā, ka vienkārši tāpat dvēsele sāp. Starp cilvēkiem ir noslēpumainas saites, kuras zinātne nav izpētījusi, nav skaidri aprakstījusi. Ja atceries kādu cilvēku, pat ja daudzus gadus to neesi saticis – viņš uzradīsies. Zvani kādam un tajā pat sekundē, viņš zvana tev. Sapnī ieraudzīsi – dzīvē satiksi, vai arī kaut ko par šo cilvēku izdzirdēsi vai uzzināsi.

Dvēseles savstarpēji sazinās – bez vārdiem, bez citiem redzamiem informācijas nodošanas veidiem. Un dvēseles trauksme nekad nemēdz būt bez iemesla – ne vienmēr noticis kas slikts. Varbūt nav iemesla satraukties. Taču kaut kas šo cilvēku satrauc.vai moca. Un kāpēc viņš mūs atcerējās – kaut arī mēs neesam nemaz tik tuvi cilvēki. Un neesam ne radinieki, ne draugi.

Nekas nenotiek tāpat vien, visam ir jēga, noslēpumaina un bieži vien – nesaprotama.

Un, ja piezvanīt nav iespējams, var vienkārši par šo cilvēku padomāt siltas domas, ar mīlestību un maigumu. Novēlēt viņam visu to labāko. Vai palūgties par viņu, ja to proti. Kā tas darbojas, es nezinu. Kurš gan zin? Taču tas viennozīmīgi strādā – mīlestība dziedina arī no attāluma. Es pati ļoti bieži tā daru, kad pēkšņi par kādu iesāpas dvēsele. Kaut gan, kas tas ir – dvēsele – zinātnei arī nav skaidrs. Taču, ja tā sāp, tātad noteikti TĀ IR.

Autors: Anna Kirjanova

Tulkoja: Ginta FS.

Advertisements