Pārmaiņu laiks – negaidi pirmdienu!

Latvijas izlase

Ķīniešiem ir lieliska paruna: “Labākais laiks, lai iestādītu persika koku, bija 20 gadus atpakaļ. Bet, ja tu tad neiestadīji, tad otrs labākais laiks ir šodien!” Diemžēl cilvēki mīl atlikt savas dzīves pārmaiņas, turklāt, jo nopietnākas pārmaiņas, jo lielākas bailes tās uzsākt. Ko darīt? 

Jo lielākas bailes uzsākt, jo biežāk mēs sakām – jā, jā, es to izdarīšu, bet, ne šodien, no pirmdienas, no pirmā datuma, no Jaunā gada u.t.t. Un, kā tu domā, kas notiek, kad pienāk pirmdiena? Kā likums, nekas!

Tāpēc, ja esi nonācis pie secinājuma, ka ir lietas, kuras dzīvē noteikti ir jāmaina, ir prātīgi pirmo soli spert šodien. Lai tas būtu maziņš solītis, bet – šodien!

Piemēram, viens no maniem skolotājiem izstāstīja, kā viņš grasījās sākt savu karjeru kā starptautisks biznesa treneris. Tajā pat dienā, kad viņš to nolēma, viņš nopirka sev ceļotāja pulksteni ar divām ciparnīcām. Tajā pat nedēļā viņš noformēja sev ārzemju pasi. Protams, ne jau šie soļi viņam atnesa veiksmi, tomēr tieši tie bija svarīgākie turpmākajā veiksmē un izaugsmē.

Kāpēc tā?

Cilvēka smadzenes ir uzbūvētas tā, ka turpināt iesākto, viņam ir daudz vieglāk, kā izkustēties no vietas. Tāpēc, pat mazākais solis “palaiž” kustības procesu pārmaiņu virzienā. Tā kā, negaidi ne pirmdienu, ne Jauno gadu, sāc rīkoties šodien!

Un vislabāk sākt ar to, ka sastādi mērķa sasniegšanas plānu. Atkarībā no plāna sarežģītības un mērķa ilguma, plāns var būt shematisks, vai gluži otrādi – detalizēts. Jebkurā gadījumā, tev jāsaprot, kādi soļi būs jāsper un kādā virzienā jāiet.

Ja, piemēram, tu vēlies nokļūt Lieldienu salā, tev noteikti būs jānoīrē kuģis, jānoalgo kapteinis, jāizskaitļo kurss, degvielas patēriņš u.t.t.

Ja grasies doties pēc maizes, tad pilnīgi pietiekami ir paņemt naudu, iziet no mājas un tālāk viss jau ir zināms.

Tā arī ar dzīves plāniem, ja gaidāmas lielas un nopietnas pārmaiņas, un tev jāizdara kas tāds, par ko tev vispār nav nekādas sajēgas, tad vēlams sastadīt detalizētu plānu. Padomu vari lūgt tam cilvēkam, kas jau ko līdzīgu savā dzīve ir paveicis. Vēlams, izlasīt kaut pāris grāmatas par šo tēmu. Ja izmaiņas plānojas grandiozas, tad bieži vien pareizākais sākumā ir detalizēti saplānot pirmos etapus un tālākos plānot aptuveni.

Tā, piemēram, ja tu vēlies kļūt par pasaules mēroga neiroķirurgu un strādāt elitārā rietumu klīnikā, sākumā tev jāiegūst medicīniskā izglītība. Un, kad jau mācības tuvosies nobeigumam, tu varēsi tālāk detalizēti plānot savus soļus un darbības. Tomēr visu laiku galvā jāpatur doma, ka tavs mērķis ir Džona Hopkinsa klīnika Baltimorā, nevis pilsētas slimnīca Saranskā un, tadēļ svarīgi savām mācībām izvēlēties atbilstošu mācību iestādi.

Svarīgi šajā pirmajā etapā ir novērtēt tās grūtības, ar kurām nāksies sastapties. Tas ļaus saprast, kāda būs tava mērķa sasniegšanas cena, un tu būsi tai gatavs – vai arī atteiksies, ja cena būs pārāk augsta. Starp maniem paziņām ir vairāki Krievijas olimpiskās komandas sportisti. Un viņi visi, ne reizi vien, ir lauzuši kaulus, plēsuši saites – tā vienkārši ir daļa no cenas, ko nākas maksāt par sava sapņa piepildīšanos – tajā skaitā – par zelta medaļu. Ja cilvēks nav traumām gatavs, tad labāk nodarboties ar šaha spēli, bet – ne – boksu, ne – futbolu.

No otras puses, šķēršļu zināšana, ļauj sagatavoties to parvarēšanai. Pagājušā gadsimta beigās Dienvidpols bija tā retā vieta uz zemeslodes, kur cilvēks nebija savu kāju spēris. Pirmie līdz tam nokļuva – praktiski vienlaicīgi, ar dažu dienu starpību – norvēģis Roalds Amundsens un anglis Roberts Skots. Amundsens ļoti rūpīgi bija izpetījis visu iepriekšējo Antarktīdas ekspedīciju pieredzi un laicīgi bija sagatavojies visām zināmajām problēmām. Savukārt Skots paļāvās uz savu veiksmi un nepiestradāja pie ekspedīcijas plānošanas. Rezultātā Amundsena ekspedīcijas atpakaļceļš bija gluds – viņš nepazaudēja nevienu savas komandas cilvēku, bet Skota komanda aizgāja bojā pilnībā – viņš pazaudēja visus savus cilvēkus, un pēc tam arī pats gāja bojā no bada un sala.

Diez vai šodien tās grūtības, ar kurām nāksies sastapties mūsdienu pilsētā dzīvojošam cilvēkam viņa karjeras ceļā, būs tik bīstamas kā šiem vīriem, taču ir vērts laicīgi sagatavoties grūtībām. Gan amerikāņu skautiem, gan padomju pionieriem bija līdzīgas devīzes: “Esi gatavs! Vienmēr gatavs!”

Un beidzot, viena ļoti svarīga nianse, par kuru bieži vien aizmirstam. izņemot dažus specifiskus darbības veidus, gandrīz vienmēr mums mūsu darbībā ir nepieciešama citu cilvēku palīdzība. Protams, tu vari būt dzejnieks -vientuļnieks, vai gleznotājs-vientuļnieks, bet, ja runājam par nopietām un nozīmīgām lietām, tad tās parasti ir sasniedzamas komandā. Pat Šerlokam Holmsam bija nepieciešams Doktors Vatsons.

Ir vairākas lomas, kuras tavā dzīvē var nospēlēt citi cilvēki – no “Kritiķa” līdz “Mūzai”, no “Eksperta” līdz “Lomu modelim”. To visu šeit neaprakstīšu, jo tas ir atsevišķs stāsts, tikai atzīmēšu divus, ļoti nozīmīgsu punktus.

Pirmkārt, pacenties atrast kādu, kurš jau sasniedzis to mērķi, kura sasniegšanai tu vēl tikai gatavojies, un palūdz viņu kļūt par tavu mentoru vai konsultantu.

Otrkārt, blakus tev jābūt cilvēkam, kurš tic tavai veiksmei… un pat tad, ja tev nolaižas rokas, viņš vienalga saka: “Es ticu tev, tev viss izdosies!”

Autors: Aleksandrs Levitas

Avots: http://www.snob.ru

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Es šodien noteikti skatīšos Latvijas puišu spēli hokejā. Tā ir fantastiska, jauna komanda, kuri ar tādu prieku un degsmi spēlē, ka tur iedvesmu var smelties arī saviem personīgajiem panākumiem. Viņi zin, ko viņiem tas maksā un viņi ir gatavi maksāt savu cenu, un to redz katru mirkli, ko tie pavada laukumā.

Veiksmi un uzvaru!

Latvija – Krievija šodien 9. maijā plkst. 16:00 TV3 tiešraidē

Pasaules čempionātā hokejā Krievijā – Maskavā

Advertisements