Kā paši psihologi tiek galā ar stresu?

11018146_930131537026904_6127910451765271667_n

1. “Stimulējiet savu parasimpātisko nervu sistēmu, jo tieši tā atslābina jūsu prātu un ķermeni. Ir dažādi veidi, kā to izdarīt, piemēram diafragmālā elpošana. Mana iemīļotākā metode ir “paskraidīt” ar vienu vai diviem pirkstiem pa lūpām. Parasimpātisko nervu gali ir izvietojušies uz lūpām un, pieskaroties tām, tā ļoti ātri atslābinās. Brīnumaini, cik ļoti vienkārša ir šāda metode un cik ātri iestājas miers ķermenī un prātā.”

Toni Bernhard, J.D.

2. “Es dodos pastaigāties. Jebkuros laika apstākļos. Tas ir brīnumaini, ko dara svaigs gaiss un dabīgais apgaismojums. Saule, mākoņi, sniegs – viss ir skaisti. Es piepildu savu prātu ar to, kas man apkārt, pievēršu uzmanību kokiem uz debesu fona, putniem koku zaros, mākoņu spēlēm debesīs. Tas viss palīdz noņemt stresu.”

Sophia Dembling, Psychology Today Blogger

3. “Pirmkārt dziļi ieelpojiet – reizi vai divas. Un atcerieties to, ka pat tad, ja nevarat valdīt pār situāciju, kas ir šī stresa iemesls, jūs varat valdīt pār savu reakciju uz šo situāciju. Sena ebreju paruna vēsta: “Tu nevari pārvaldīt vēju, taču vari iegriezt buras pa vējam.”

Mindy Greenstein, Ph.D.

4. “Manā gadījumā vislabāk stresu noņem sarunas ar draugiem, bet tikai ar tiem, kuri ar sirdi sajūt manas problēmas un grib palīdzēt. Tie ir lieliski klausītāji, lielisks atbalsts un gandrīz vienmēr, kad runājam, atrod kādu interesantu risinājumu, kas palīdzēs šo problēmu atrisināt. Un, protams, viņi ir tie, kas pastums mani tajā virzienā, kurā man stresa būs pēc iespējas mazāk.”

Susan Newman, Ph.D.

5. “Nesteidzieties tajos dzīves periodos, kad jums nākas risināt kādas problēmas. Brīdī, kad jums prātā iešaujas doma, ka vajadzētu pasteigties – uztveriet šo domu kā signālu tam, ka laiks samazināt tempu.”

Barbara Markway, Ph.D

6. “Iemācieties mierīgi apsēsties un ieklausīties sevī. Tādā veidā jūs sevi labāk sapratīsiet. Sevis saprašana ir pirmais solis uz sevis vadīšanu, kas nozīmē arī sava stresa pārvaldīšanu.”

Lynne Soraya, Psychology Today Blogger

7. “Pārliecinaties par to, vai jūsu darāmo lietu sarakstā ir atvēlēts laiks “sev pašam”, kurā varēsiet parūpēties par sevi. Tas samazinās stresa līmeni, cels produktivitāti, palīdzēs kļūt laimīgākam.”

Amy Przeworski, Ph.D.

8. “Kad spēki izsmelti, bieži vien cilvēkam ir vēlme sevi dzīt vēl vairāk. Taču vajadzētu laicīgi ievērot šo tendenci un rīkoties gluži otrādāk.”

Nancy Rappaport, M.D

9. “Kad ievērojat to, ka jūsu stresa līmenis ir augsts – momentā sabremzējaties, lai ko arī nedarītu, apmēram par 25%. Domā, sērfo internetā, kārto māju, dari ikdienišķos darbus, vienalga – izmaini savu tempu, it kā tagad jūs rādītu palēninātajā filmā. Un jūs sajutīsiet, kā stress sāk aizplūst no jūsu ķermeņa un prāta.”.

Toni Bernhard, J.D.

10. “Regulāri izpildiet fiziskos vingrinājumus un variējiet tos, lai tā nebūtu garlaicīga nodarbošanās.”.

Stephanie Sarkis, Ph.D.

11. “Mūzika ir burvīgs instruments stresa samazināšanai. Paslēpieties savās austiņās un paklausieties ko tādu, kas jūs aiznesīs prom no vietas, kur esat. Un, ja ir tāda iespēja, iemācieties spēlēt kādu mūzikas instrumentu – tā saņemsiet sev regulārus individuālus psihoterapeitiskos seansus un programmas.”

Art Markman, Ph.D.

12. “Mana mīļākā metode, kā es tieku galā ar stresu ir – sākumā noskaidrot, vai es pats esmu sava stresa avots, vai arī tie ir kādi ārējie apstākļi. Ja tie ir ārējie apstākļi, es vēršos pēc palīdzības vai arī uzstādu savas robežas ar assertīvās uzvedības palīdzību.

P.S. Par assertivitāti dēvē pieklājīgu, pozitīvu, pārliecinātu uzvedību, kuru demonstrē pārliecināts par sevi cilvēks, kurš ciena sevi un citus cilvēkus. Tā ir iespēja vienoties un rast kompromisus.

Ja stresa avots esmu es pats, kurš pats savā prātā rada sev briesmīgas drāmas, es cenšos savu iekšējo dialogu vest maigāk un līdzcietīgāk attiecībā uz sevi pašu. .

Avots:: 4ernov.ru

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements