Kad šķiet, ka visa pasaule ir pret tevi!

apskauj sevi

Kad šķiet, ka visa pasaule ir PRET tevi, tie ir maldi un ilūzija, kurā ir ērti ieslīgt, lai tik nebūtu jāpamet upura stāvoklis un nebūtu jāsāk darīt ko tādu, kas patiešām mainītu dzīvi

Visa mūsu dzīve ir mūsu domu sekas, pēc tam – arī vārdu un darbu. Nekas nav bez iemesla, un viss ir likumsakarīgi.

Kas gan mums traucē aiziet no nemīlamā darba, darīt galu destruktīvām attiecībām, pārstāt bojāt savu veselību u.t.t.?

NEVIENS!

Norakstīt visu uz karmu, likteni, Dievu, vecākiem, vienalga – uz ko, ir ĒRTI, taču šis ceļš ne pie kā laba un vērtīga nenovedīs. Var tā bumbulēt visu dzīvi, bet – vai vajag?

Nemeklē tos, kas tevi pažēlos un izglābs. Uz to spējīgi vien daži. Vairums nevar palīdzēt paši sev.

Esi pats sev glābējs, atbalsts, siltums un gaisma – tuvāks un saprotamāks par tevi šajā pasaulē nav neviens. Tā rodas mīlestība pret sevi, caur savas vērtības un vajadzības sev apzināšanos.

Tāds cilvēks nekad nekļūs par pasaules un cilvēku nīdēju, viņš noteikti reiz kļūs par vienotu veselumu ar pasauli.

Katrā no mums ir daļiņa Dieva, maza, silta saulīte. Atrodi to sevī, apskauj cieši cieši un nekad vairs neatlaid. Saudzē to, mīli, lai tā pārvērsas lielā un karstā saulē.

Autors: Katerina Kurkina

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements