10 “caurumi”, pa kuriem aiztek enerģija

energija

Ir darbības, ar kurām cilvēks sevi padara vāju un iztērē savu dzīves enerģiju.

1. Nepabeigtas un līdz galam nepadarītas lietas.

Katru reizi, kad tu sāc darīt kaut ko, un tā arī līdz galam to neizdari, velti tiek tērēti ne tikai materiālie resursi. Psihē, tāpat kā datorā paliek “uzkāries” process, kurš var būt pat ir neapzināts, taču patēŗē enerģiju un resursus. Tas attiecas arī uz dotiem un neizpildītiem solījumiem un nenomaksātiem parādiem. Tāpēc labāk neuzņemties vairāk kā varam “panest”.

2. Meli citiem un sev pašam.

Kad cilvēks melo, viņam nākas patērēt milzīgu enerģiju, lai uzturētu izdomātos tēlus. Vēl bez tā izkropļota tiek enerģijas plūsma starp kakla čakru un sirds čakru. Krievu valodā saka: «кривить душой». No meliem tā patiešām plūst šķērsām. Tāpēc  ir vērts atbrīvoties no augstprātības, sevis mānīšanas un izlikšanās par to, kas neesi.

3. Aizvainojums, noslēgšanās sevī un jebkuras citas pašizolācijas formas.

Cilvēks ir atvērta enerģētiskā sistēma. Ja to aizvērt un izolēt, tas sāk novājināties. Tieši tāpat, kā pie pilsētas, ostas vai valsts blokādes. Kā tikko tiek fiziski, ekonomiski un pat informātiski izolēts kāds objekts – tas sāk nīkt. Kad tas notiek, kad atsakies no savām radniecīgajām saitēm, aizmirsti savus senčus, nenovērtē zemi, kur esi dzimis, apvainojies uz cilvēkiem, tu zaudē enerģiju. Kad cilvēks nepieder kādai kopienai, cilvēku grupai un visu laiku paliek viens, arī tad viņš kļūst vājš. Kad zaudē saikni ar Dievu un savas kultūras egregoru – tas atkal nozīmē enerģijas zaudēšanu.

4. Bailes, neuzticēšanās, nevajadzīgs naidīgums.

No bailēm un neuzticēšanās notiek tas pats, kas tad, kad esi apvainojies. Velti tiek tērēta enerģija, jo organisms visu laiku atrodas agresīvā kara stāvoklī – gatavs cīnīties, aizsargāties vai bēgt. Tas ļoti nogurdina.

5. Fiziskās, emocionālās vai informatīvās pārslodzes un fizisko vingrinājumu trūkums. Kā arī kontakts ar dabu un atdzišana.

Kad cilvēks sevi pārslogo ar darbu vai pārliekiem pārdzīvojumiem, spēki zūd. Paši to jūtat! Kad smadzenes apstrāda informācijas kalnus, tiek tērēta milzu enerģija. Tukšiem pārdzīvojumiem velti tiek iztērēti virsnieru hormoni, kas noved pie nieru mazspējas.

6. Nepareizs un nepietiekams miegs.

Gulēt ir jāiet šodien un jāmostas rīt – šim teicienam ir dziļa jēga. Ja guļam nepareizā laikā un neizguļamies, organisms nespēj pilnvērtīgi atjaunot savus spēka resursus. Uzkrājas toksīni, sajūk bioritmi, un smadzenes “pārkarst”. Tas itin bieži noved pie depresijas un nevēlēšanās dzīvot.

7. Pārēšanās, saindēšanās ar alkoholu, tabaku un narkotikām.

Šķiet, ka nav vērts lieku reizi atgādināt par šo netikumu postošajām sekām.

8. Liekas, tukšas runas, iekšējais dialogs un steiga.

Daudziem tas šķiet nesvarīgi, taču patiesībā, visās šajās lietās aizplūst neiedomājami daudz mūsu enerģijas, ko būtu varējuši izmantot radošai dzīvei. Pa īstam šo atsķirību var sajust pēc klusēšanas prakses.

9. Slimības, neārstējamas traumas, jebkuras ārējas dabas iedarbības, parazīti un enerģētiskie vampīri.

Arī skaidrs, ka dzīvojot starp cilvēkiem, kuri sūdzas, liek justies vainīgam, aprunā u.t.t. nav iespējams saglabāt savu enerģiju. Tas pats attiecas uz ģeopatogēnajām zonām, rūpniecisko piesārņojumu, traumām u.t.t.

10. Viens no spēcīgākajiem enerģijas pārtēriņiem ir seksuālās pārmērības.

Zema seksuālā kultūra un šī procesa neizpratne, izraisa enerģijas zudumus, bieži vien – neatgriezeniskus. Par to liecina daudzu pornoaktieru neapskaužamie dzīvesstāsti.

Atliek vien atgādināt, ka par to, kā mēs tērēsim un atjaunosim savus enerģijas resursus, atbildīgi esam mēs paši.

Avots: econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Ilustracija  ©Johans Heinrihs Fisli

Advertisements