Mīlestība – nektārs

bite3

Mīlestība vienmēr ir brīva. Brīvībā slēpjas tās spēks. Mīlēt, nozīmē, izvēlēties cilvēku, izvēlēties viņa raksturu, viņa ieradumus, viņa dzīvi. Taču neprāts ir pieprasīt mīlestību. Jo mīlestības pieprasīšana ir vardarbība. Neviens cilvēks nevar mīlēt piespiedu kārtā. Viņš var izlikties, var censties, bet gala rezultatā neko, izņemot naidu un dusmas jūs nesaņemsiet. Tāpēc labāk pašam pārvērsties par mīlestības avotu un tās gaismu, un tad jūs uzzināsiet, ko nozīmē patiesas jūtas.

Reiz skolotājs uzzināja, ka viens no viņa skolniekiem ļoti neatlaidīgi cenšas iekarot kāda mīlestību.

— Neprasi mīlestību, tā tu to nesaņemsi – teica skolotājs.

— Kāpēc?

— Saki, ko tu dari, kad tavās durvīs laužas neaicināti ciemiņi, kad tie dauza pa durvīm, bļauj un pieprasa tas atvērt?

— Es vēl rūpīgāk tās aizslēdzu!

— Pareizi! Tad nelauzies svešu cilvēku sirds durvīs, jo tās tiks vēl ciešāk aizslēgtas tavā priekšā. Kļūsti par gaidītu “viesi” un tavā priekšā atvērsies visas durvis un sirdis.

Vienkārši – mīli cilvēkus. Mīlestība, kaut arī maziņa un nemanāma, ir tā burvju atslēga, kas atver jebkuras sirds durvis – pat tās, kas tik sen nav vērtas. Galvenais, lai šī mīlestība būtu patiesa – no sirds, bez viltus.

Paskaties uz ziedu. Tas nedzenas pēc bitēm, bet, dāvājot tām nektāru, pievelk.

Mīlestība ir nektārs, uz kuru “salido” cilvēki.

Avots: wiolife.ru

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements