Radi visu pats!

burvis6

Mēs visi mīlam sapņot un visi vēlamies dzīvot labāk, un vēlams, lai tas notiktu uzreiz. Gadās, ka žēlojamies par likteni, neapzinoties to, ka patiesībā mums jau tagad pieder ļoti daudz kas tāds, par ko citi varētu vien sapņot. “Viss tavās rokās! ” teica kāds gudrais. Un arī tavās!

Kāds vīrs reiz sapņoja par labāku dzīvi. Viņam nepatika māja, kurā tas dzīvoja, tas apģērbs, ko valkāja – ar vienu vārdu sakot – it viss.

Viņš nemitīgi uzdeva sev jautājumu: kāpēc citiem ir viss, bet viņam nekā nav. “Ja man būtu skaista māja, skaista, gudra sieva, daudz naudas, es noteikti būtu laimīgs”: viņš prātoja.

Un, lūk, kadu dienu viņš satika Burvi.

— Es dzirdēju tavas domas, — teica Burvis, — un esmu gatavs tev palīdzēt. Saki, ko vēlies un es visu to izpildīšu.

Vīrs nopriecājās, kaut sākumā nenoticēja tadai laimei.

— Vai tiešām tā notiek?

— Vienkārši paprasi un viss tev būs!

— Tu droši vien par to vēlies ko pretī?

Bet Burvis atbildēja, ka viņam neko nevajag.

— Tu tik sen jau to lūdz, un es padomāju, ka tu noteikti zini, ko vēlies. Vienkārši paprasi un tev viss būs!

— Lieliski! – vīrs nopriecājās. — Man vajag lielu, skaistu māju. Skaistu, gudru sievu, kura lieliski gatavo ēdienu. Un vēl man vajag, lai būtu daudz naudas!

— Labi, — teica Burvis. — Tu aizmigsi un, kad no rīta pamodīsies, tas viss tev būs.

Un patiešām, nākamajā rītā vīrs pamodās brīnumskaistā, lielā mājā. Viņu, smaidot, sagaidīja un apskāva skaista sieva. Virtuvē jau gaidīja smaržīgs un garšīgs ēdiens. Viss bija lieliski. Bankā bija atvērts rēķins uz viņa vārda, kurā bija daudz naudas. un, lai cik tas arī iztērētu, daudzums nemainījās. Sākumā viņš neticēja savai laimei, domāja, ka sapņo. taču, kad saprata, ka tā ir īstenība,un nevarēja vien nopriecāties.

Diena sekoja dienai, mēnesis – mēnesim un viņa dzīvē nekas nemainījās. Viņš visu laiku uzdeva sev jautājumu: “Ko gan es vēl varetu vēlēties? Man taču viss ir!” Tajā pat laikā, viņš juta, ka nav ne prieka ne laimes sajūtas. Un viņš atkal sāka saukt Burvi.

— Burvi, saki man, kāpēc gan tagad, kad man viss ir, es nejūtos laimīgs?

— Es izpildīju visu, ko tu lūdzi. Baudi savu laimi!

— Es nevaru! Manā milzīgajā mājā man ir vientuļi. Mana jaunā, skaistā, gudrā sieva mani nepriecē. Un nauda, kas man ir, nenes laimes sajūtu. Kāpēc tā, atbildi man, Burvi!?

— Tu man prasīji māju, bet neprasīji mājīgumu un siltumu tajā. Tu prasīji man sievu, bet neprasīji mīlestību un sapratni! Tu prasīji man naudu, bet neprasīji brīvību, spēku un prieku, ko tā varētu dot! – atbildēja Burvis.

Vīrietis pasmaidīja.

— Paldies! Es visu sapratu, — viņš teica. — Es to visu vēlos. Dod, lūdzu man to!

— Ja reiz tu visu saprati, tad ej un radi to visu pats! – teica Burvis un izgaisa.

Vīrs attapās savā vecajā mājā, viens, bez sievas un naudas. Toties tagad viņam bija pārliecība un pilnīga skaidrība par to, ko viņš patiesībā vēlas.

Avots: http://wiolife.ru/

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements