Recepte

13000110_978569182236618_4633662904088829461_n

Daudzi no mums bieži slimo ar slimībām, kuru pirmsākums meklējams kaut kur – dziļi sirdī. Un, lai saprastu to, kas ar mums notiek, ir vērts sev uzdot jautājumu: “Kur manī nepietiek mīlestības?” Šis stāsts palīdzēs atvērt acis uz lietām, kas atrodas tur – iekšā.

— Labdien, dakter!
— Un Jūs arī – esiet vesela! Par ko sūdzamies?
— Dvēsele sāp! Jūs taču esat dvēseļu dakteris?
— Dvēseliskais. Tāds ir mans uzvārds, un – arī specializācija. Vai jūsu dvēseli kads ievainojis?
— Nezinu. Varbūt! Es kaut kā to nejūtu. Es vispār ļoti vāji kaut ko jūtu. Piemēram, es neprotu teikt “mīlu”.
— Ja? Ta ir visai izplatīta slimība. Pastāstiet, kādi ir jūsu ēšanas ieradumi.
— Ēšanas? Ak, jā. Zupas, putras, dārzeņi, gaļa – gan, ne katru dienu. Es dievinu apelsīnus, ļoti mīlu saldējumu, šokolādes konfektes.
— Aha! Mīliet! Tātad protat teikt “mīlu”!
— Nē, jūs mani nesapratāt. Es cilvēkiem neprotu teikt “mīlu”.
— Skaidrs. Tā, elpojiet, lūdzu! Elpojiet dziļāk! Kāpēc jūs tik ļoti esat sasprindzinājusies?
— Es nevaru dziļāk elpot. Man elpa aizraujas.
— Tā arī uzrakstīsim: neļauj sev elpot pilnu krūti. Tagad elpojiet, neelpojiet…neelpojiet! Viss, labi. Izskatās, ka jūsu ierastais stāvoklis ir neelpot?
— Kāpēc? Es it kā elpoju…
— Tieši tā, “it kā”. Bet patiesībā tikai izliekaties. Jūs taču baidāties atvērties. Jūs visas savas jūtas sevī saspiežat un neļaujat tām izpausties!
— Bet tas taču ir nepieklājīgi, izlikt savas jūtas visu apskatei. Es tās nospiežu pašā saknē!
— Lūk, arī izskaidrojums jūsu problēmām ar elpošanu! Esat sakrājusi sevī šīs saknes. Krūtis pilnībā nobloķētas. Tāpēc arī neelpojas viegli un brīvi. Nospiest jūtas – tas ir noziegums pret sevi.
— Ko tad ar tām darīt?
— Pieņemt, ka tās ir. Saukt tās vārdā. Un ļaut tām būt.
— Es vēlāk ar to tikšu galā. Bet tagad es pie jums atnācu ne tāpēc. Es neprotu teikt “mīlu”.
— Ļaujiet, es jūs izklauvēšu.
— Ai! Nevajag! Lūdzu, tikai neklauvējiet! Man bail!
— Ahā, skaidrs, tātad esam aizklaudzinājušies līdz jūsu bailēm. Paldies Dievam! Bet tur taču nesāp? No kā jūs baidāties?
— No sāpēm baidos! Negribu, lai sāpētu!
— Lūūūūūk…. Un no kā mēdz būt sāpīgi?
— Kad sasities. Kad apdedzinies. Kad krīti. Ļoti daudz no kā…
— Mīļā mana! Tātad jūs baidāties mīlēt!
— Es? Baidos? Un kāda tam nozīme?
— Mīlestība taču ir liesmojošs lidojums! Vai tad, nē? Tā sastāv no pacēlumiem un kritumiem, no asām virāžām, no sadursmēm. Mīlestība nevar būt piesardzīga!
— Dakter… Es zinu. Tas viss ar mani bija. Notika…
— Un tagad baidāties…
— Jā. Baidos. Baidos, ka nesapratīs, atstums, apmānīs!
— Lūk, tā arī esat nospiedusi savas jūtas. Aizsargājot sevi no visām pusēm, lai tikai nesāpētu. Un tieši tāpēc jums arī bail pateikt “mīlu”… Jūsu slimība ir pat ļoti izārstējama. Un recepte ir pavisam vienkārša. Iemācieties mīlēt sevi. Ja mīlēsiet sevi – nevienam nebūs pa spēkam jūs ievainot. Jūs izvēlēsieties tikai pašu labāko, pašu vērtīgāko, kas vajadzīgs jums. Jūs nekļūdīgi atradīsiet to, kas darīs jūs laimīgāku.
— Bet… sanāk, ka tagad es sevi nemīlu? Vai tā?
— Jau sākat mīlēt! Savādāk jūs pie manis nemaz nebūtu atnākusi. Jūs jau esat sākusi par sevi rūpēties – un tā ir ļoti laba zīme.
— Bet… kā tas ir – mīlēt sevi?
— Sākumā sākat sevī ieklausīties. Savās vēlmēs, savās sajūtās. Savādāk, ko vien jums pajautāju, visu laiku ir tikai “nezinu”, “nejūtu”. Ja pati pret sevi tik slikti izturaties, tad kāpēc gan citiem jūs saudzēt?
— Un ko tad man darīt? Kā sākt sevi mīlēt?
— Jums pašai sevi jāsāk saudzēt, slavēt, apbalvot. Sevi laiku pa laikam vajag apbalvot – vai zināt par to? Nepārslogojiet sevi! Nedariet to, ko tik ļoti negribās! Neļaujiet sevi apbižot! Un neļaujiet sev apvainoties.
— Labi… Es pamēģināšu sevi mīlēt, saudzēt un neuzklausīšu apvainojumus un kritiku.
— Lieliski! Izmantojiet šo recepti un drīz sajutīsiet, ka tur – iekšā paliek arvien vairāk vietas mīlestībai. Domāju, ka ar to mēs arī varam atvadīties. Medicīna savu vārdu ir pateikusi, tagad viss jūsu rokās.
— Pagaidiet, dakter! Bet kā gan atbrīvoties no visa tā, kas tur – iekšā?
— Jā-jā… Visādi akmeņi, saknes… norītie aizvainojumi… Daudz esat sakrājusi!
— Jā, protams! Tad, ko ar to visu darīt?
— Tur recepte ir viena: piedot, piedot un vēlreiz – piedot! Trīs reizes dienā…pēc ēšanas!

Avots: http://wiolife.ru/

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements