Labie un ērtie cilvēki

12294915_1654686394789085_7087474944048978258_n

Šodien labo puisīšu un meitenīšu, kuri nevienam nav vajadzīgi un nav interesanti, neskatoties uz to, ka viņi ir tik labi, problēma ir tik ļoti aktuāla un “populāra”, ka grūti to neievērot. Katrs otrais klients (kliente) ir cilvēki, kuri cieš no savas nespējas atteikt, un no tā, ka nespēj aizvainot otru, atsakot tam.

Tie ir zēni, kuri “nedzer, nepīpē un nelamājas”, bet tajā pat laikā paliek ārpus draugu zonas. Tās ir meitenes – sievietes, kuras ir “labsirdīgas, uzticīgass saprotošas un lieliski prot vārīt boršču”, bet kuras mūžīgi tiek izmantotas un pamestas. Tie ir cilvēki, kuri neprot “sadot pretī”, pacieš sliktu attieksmi, pazemojumus, bezkaunību un gaida, kad apvainotājs labosies, tic solījumiem: “es esmu labs, es labošos!”. Tie ir cilvēki, kuri ar savu labestību, krietnumu, nespēju atteikt ir pelnījuši kaut kripatiņu mīlestības un atbalsta, tomēr cieš fiasko.

Kapēc?

Noskaidrosim! Kas ir visi šie cilvēki? Kā viņi auguši?

Tie ir bērni, kuri pastāvīgi ir centušies nopelnīt savas mammas mīlestību. Centušies dažādi: esot paklausīgi, pelnot labas atzīmes, uzvedoties pieklājīgi un klusi, esot laipni, izpildīgi. Nedauzoties, jo savādāk mammai galva sāp. Un, lūk, sēž tāds bērniņš: matiņi kārtīgi saķemmēti, biksītes izgludinātas, skaists, kartīgs, ērts un…nedzīvs.

Un tā bērns pierod pie tā, ka, lai nopelnītu milestību, jābūt labam. Nedrīkst dzert, nedrīkst pīpēt, nedrīkst dauzīties un lamāties. Un tad tāds labais bērns iziet pieaugušo dzīvē, un visa viņa, atstrādātā mīlestības pret cilvēkiem, stratēgija cieš krahu.

Skatās vakardienas pieglaustais, nedzerošais un nepīpējošais puika Vasja uz meitenēm, dāvina viņām ziedus, sagaida pie namdurvīm, raksta viņām dzeju, bet viņas: “Tu esi tik labs! Būsim draugi!?” Un tad Vasja skatās, kā tās pašas meitenes skraida uz randiņiem ar huligānu Petju – bezkaunīgu rupekli. Un sistēma sabrūk.

Vai arī teicamniece Mašeņka, kura nekad neko savai mammai neatteica, pretī nerunāja, bet pēc 15 gadiem kautrējas atteikt savai draudzenei Svetai pasēdēt ar viņas bērniem, kamēr tā skraida apkārt sava otrā vīra meklējumos. Vai arī baidījās atteikt 46 gadīgajam direktora vietniekam viņa seksuālajās vēlmēs, jo savādāk viņš varētu apvainoties?

Vasjam un Mašai kādam atteikt nozīmē saņemt nosodījumu un nesaņemt milestību no otra cilvēka. Vēlme būt labam un ērtam ir vēlme būt mīlētam. Bet pieaugušo dzīvē šis uzstādījums “kamēr esmu ērts, tikmēr mani mīl”, vispār nestrādā!

Tāpēc, ka mūs mīl tad, kad mēs paši sevi mīlam – bez jebkādiem nosacījumiem, bez mīlestības nopelnīšanas vai atstrādāšanas. Pretējā gadījumā, apkārtējie mūs vienkārši izmanto.

Un tad veselīgs dzīvesveids kļūst par mīlestības un cieņas aktu pret savu ķermeni, nevis apbalvojumu Lai mani mīlētu”. Tad kulturāla runa kļūst par mīlestības aktu pret savu valodu un audzināšanu, nevis “lai neizbiedētu”. Un boršču tu vāri tāpēc, ka tev patīk to darīt un patīk process, un, ne tāpēc, ka “mīlestība iet caur vēderu”.

Atteikt ir bail tad, kad zemapziņā mīt pārliecība par to, ka pašvērtējums ir jānopelna. Tas, protams, nenozīmē, ka jābūt ir rupeklim, patmīlīgam un bezkaunīgam, jāatskaka visiem un visur, jāstaigā pāri galvām un tikai tā būs iespējams iegūt cilvēku mīlestību un atzinību. Tomēr, pirms pieņemt piedāvājumu, atbildēt uz lūgumu, piekrist kaut kam, atbildi sev uz jautājumu: “Kāda ir mana patiesā motivācija to darīt? Kāda ir mana personīgā interese? Es to daru tāpēc, ka man tas patīk, vai arī tāpēc, ka es gribu nopelnīt cilvēku simpātijas?”

Visai cilvēka darbībai ārpasaulē jābūt mīlestības izpausmei, kura ir iekšējā pasaulē – nevis mīlestībai no ārienes, kas bieži izpaužas atzinībā, atsauksmēs, “laikos” un “šārēs”.

Pašvērtība tiek dota jau dzimšanas brīdī, to nosaka pati mūsu eksistence, mūsu dzīvība un ne tās daudzās regālijas izglītības, skaistuma, uzticības, jaunības, veselīga dzīvesveida, prasmes vārīt boršču veidā. Tas gan nenozīmē, ka nav jāaug garīgi, jānodarbojas ar personības izaugsmi. Taču primārā doma ir būt labākam, kā biju vakar. Tas viss tiek darīts ne tāpēc, lai ietītu konfekti pēc iespējas spilgtākā papīrītī un tas uzlabotu tās pārdošanas apjomus, bet gan tāpēc, ka konfekte patiešām ir garšīga un tā pelnījusi šo krāšno papīrīti tāpēc, ka tas atbilst tās izsmalcinātajai garšai.

Mīliet sevi un esiet mīlēti!

Autors: psiholoģe Anna Maksimova

Avots: © psy-practice.com

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements