Ko šis jums atgādina?

aita34

Šī ir filosofa, mistiķa un komponista Georgija Gurdžijeva mīļākā pritča, ko tas bieži stāstīja saviem skolniekiem.

Pļavā, kas atradās milzīga meža vidū, reiz dzīvoja burvis, kuram bija liels aitu ganāmpulks. Katru dienu viņš nokāva un apēda pa vienai aitai no šī ganāmpulka. Aitas burvim radīja milzīgas galvassāpes – tās bieži vien ieskrēja mežā un tad nācās ilgi nopūlēties, lai atgrieztu tās ganāmpulkā. Kamēr vienu ķēra, pamuka arī pārējās. Katra aita, ko viņš gatavojās nokaut, protams, ka juta viņa nolūku un sāka skaļi blēt, tā pārbiedējot pārējās.

Un tad burvis izdomāja viltību – viņš parunāja ar katru aitu atsevišķi un katrai iedvesa kādu domu.

Vienai viņš teica: “Tu neesi nekāda aita, tu esi cilvēks, tāpat kā es. Tev nevajag nekā baidīties, es nogalinu tikai aitas, bet tu esi cilvēks – vienīgais šajā ganāmpulkā un tātad – mans labākais draugs.”

Otrai viņs teica: “Kāpēc tu mūc no manis, tāpat kā pārējās aitas? Tu taču neesi aita, tu esi lauva un tev nav no kā baidīties. Es nogalinu tikai aitas, bet tu esi mans draugs.”

Trešajai viņš iedvesa: “Paklausies, tu neesi aita. Tu esi vilcene, kuru es ļoti cienu. Es, tāpat kā agrāk, turpināšu nokaut pa vienai aitai dienā, bet tu esi mans draugs un tevi es neaiztikšu.

Tā viņš izrunājās ar visām aitām un katrai no tām iedvesa ko tādu, kas viņām lika sajusties īpašām.

Pēc šīm sarunām aitu uzvedība krasi mainījās – tās mierīgi ganījās zaļajā pļavā un vairs uz mežu nebēga. Un tad, kad burvis nokāva kārtējo aitu, tās domāja: “Nu, lūk, atkal nogalināja vienu aitu, bet man – lauvai, vilkam, cilvēkam, labākajam burvja draugam nav no kā baidīties”..

Un pat tās aitas, kuras viņš nokāva, nepretojās. Viņš vienkārši piegāja pie kadas no viņām un teica: “O, mans labākais draugs. Mēs sen neesam runājušies. Man vajag ar tevi pakonsultēties kādā ganāmpulka lietā. Aiziesim uz pagalmu.”

Un aita lepni devās viņam līdz. Un pagalmā viņš patiešām aitai jautāja, kā klājas ganāmpulkā. Upuris ar prieku stāstīja par to, kas notiek ganāmpulkā un pēc tam burvis to nokāva.

Tieši tāpēc, ka tas notika tik ātri, nāve iestājās momentā, aita pat nepaspēja kaut ko saprast un nobīties.

Burvis bija apmierināts, jo bija spējis pacelt katras aitas pašapziņu, gala rezultatā, tās vairs nepiebāza sev galvu ar bailīgām domām par neizbēgamo nāvi, bija kļuvušas mazāk neirotiskas, baudīja dzīvi un mierīgi grauza zāli.

Protams, rezultātā arī gaļa bija kļuvusi garšīgāka.

Daudzu gadu garumā burvis mierīgi vadīja savu ganāmpulku un, kas ir pats interesantākais, aitas sāka viņam palīdzēt. Ja kāda – pārāk saprātīga aita sāka nojaust par burvja patiesajiem nolūkiem, tad pārējās aitas – piedodiet – lauvas, vilki, cilvēki – labākie burvja draugi, viņam ziņoja par šīs aitas dīvaino uzvedību un nākamājā dienā burvis ar prieku to nokāva un apēda.

Tāda, lūk, pritča 🙂

Avots: http://www.facebook.com
Tulkoja Ginta FS

Advertisements