Kurš vainīgs?

2077455-R3L8T8D-650-368051

Vainīga, protams, ir valdība! Un vecāki – viņi arī, protams, pārāk maz bērnībā mīlēja, lutināja, maz konfektes pirka, bet tā taču ir trauma! Vainīgs ir vīrs, tāpēc, ka uzvedas ne tā kā pienākas! Vainīgi ir kaimiņi, jo neļauj mierīgi dzīvot. Tāpat arī krīze ir vainīga, tāpēc, ka tās dēļ viss kļuvis sliktāk – naudas nav, cenas aug, valdība tam visam neseko (nu, ja, jau teicām, ka valdība vainīga). Vainīgi ir bērni, tāpēc, ka viņi negrib normāli mācīties un ir slikti audzināti! Kaķis arī ir vainīgs, tāpēc ka tev uz viņa spalvu ir alerģija!

Lūk, tieši tāpēc tev nav darba, ir slikta veselība, nesaskaņas ģimenē, skandāli, nu un, protams, naudu kaķis aizbiedēja, Bērni – ko nu tur runāt, vispār neklausa. Nu un, protams, pats galvenais vaininieks visās tavās dzīves šausmās ir Dievs. Kāpēc viņš tev deva tādu dzīvi, tādu vīru, tādus bērnus un šo briesmīgo kaķi.?

Visās nelaimēs vienmēr vainīgs ir kāds, kas ceļ dzīvi. Tāpēc, ja tavu dzīvi ceļ prezidents, tad vainīgs ir viņš. Ja – vīrs un bērni, tad vainīgi viņi. Ja kaķis, nu, tu jau saproti.

Tikai rodas viens pavisam maziņš jautājums – kur esi Tu? Kur dzīve, ko cel un dzīvo tu? Tā taču nemēdz būt, ka cilvēks ir, bet dzīves nav. Kur ir tie lēmumi, ko pieņem tu, nevis valdība, prezidents, vīrs, bērni… kaķis? Vai tev ir sasietas rokas? Kurš sasēja? Vīrs? Un kur tu biji, kamēr viņš sēja tavas rokas? Un, ja reiz ar vīra, bērnu, valdības, prezidenta, kaimiņu un kaķa atbildību esam tikuši skaidrībā, tad, kur ir tava atbildība? Kur tavas darbības un tavas domas?

Tas tāpat skaidrs, ka tu esi laba. Un tādu pelēku dzīvi neesi pelnījusi. Bet, ko esi pelnījusi? Ar ko pelnījusi?

Ar to, ka dzīvi veltīji saviem nepateicīgajiem bērniem? Un kurš viņus audzināja? Vīrs? Kāpēc ne tu?

Ar to, ka godprātīgi atstrādāji uzņēmumā astoņus gadus, bet krīzes dēļ tevi atlaida? Un ko tu izdarīji, lai šajā laikā iemācītos ko jaunu. Izmantotu šo periodu ne ņaudēšanai bet jaunu iespēju meklēšanai?

Ar to, ka dzīvoji vīram, visu viņa labā darīji, zupu varīji, bet viņš aizgāja pie citas? Vai esi pārliecināta, ka devi viņam tieši to, kas viņam bija vajadzīgs, vai arī tomēr – to, ko tu uzskatīji par vajadzīgu.

Un, beidzot, visdrošākais variants, vecāki! Protams, tie taču viņi, kas tevi bērnībā pārāk maz mīlēja, par maz slavēja, salīdzināja ar citiem bērniem, nenodarbojas ar tevi, viņi tevi padarīja kompleksainu, par sevi nepārliecinātu! Un ko pati izdarīji, lai sadraudzētos ar savu iekšējo pieaugušo, kļūtu par šo pieaugušo, uzņemtos atbildību par sevi un savu dzīvi?

Protams, uzņemties atbildību par savu dzīvi, ir ļoti nepatīkams uzdevums. Ja tad izrādīsies, ka ja tavā dzīvē ir absolūtais bardaks, tad to esi radījusi tu pati – ne valdība, ne vīrs, ne kaķis. Radījusi ar savām darbībām, vai bezdarbību, savām domām un pārliecībām. To apzināties ir ļoti smagi, sāpīgi, pretīgi. Bet, vajag! Un, ja nu gadījumā uz jautājumu: kāpēc manā dzīvē viss ir slikti, teiksi, ka kāds tajā ir vainīgs, tad nākamais jautājums: un ko tu darīji tad, kad kāds veidoja tavu dzīvi?

Autors: praktizējošā psiholoģe Maksimova Anna

Tulkoja: Ginta FS

© psy-practice.com

Advertisements