Cilvēki mainās

11024613_437682186389438_3279848973331612806_n

Es viennozīmīgi nepiekrītu apgalvojumam, ka cilvēki nemainās. Mainās, pie kam – kardināli mainās. Jebkurā vecumā un dažādos apstākļos. Mainās ne tikai ārēji. Mainās ne tikai viņu ieradumi un vēlmes. Cilvēks var līdz nepazīšanai izmainīties gan raksturā, gan dvēselē. Taču, lai dvēsele kļūtu savādāka, tai jāizjūt citas – daudz gaišākas dvēseles ietekme.

Ateists nesāks ticēt Dievam tikai tāpēc, ka viņu nobiedēja ar elli pēc nāves. Zaglis nepārstās zagt tikai tāpēc, ka viņam aizliedza zagt. Melis nepārstās melot tikai tāpēc, ka tā viņam liek tuvinieki. Cilvēks nepārstāj uzvesties kā cūka, nepārstāj pret savu tuvāko izturēties kā pret kalpu tikai tāpēc, ka viņam to palūdz.

Bet, ja viņa dvēselē iekrīt kaut viena mīlestības sēkliņa, ja viņš savā dvēselē izdzird svētas dvēseles augstāko balsi – viņš izmainīsies. Ne uzreiz, bet – noteikti. Cilvēks ar mīlestību dvēselē sāk ticēt Dievam.

Viņš pārstāj zagt, melot, nodot un pazemot, tāpēc, ka vairs nevar darīt pāri tam, ko mīl.

Ne jau kaislība, tauriņi vēderā un slimīga pieķeršanās liek cilvēkam mainīties. Cilvēks mainās tad, kad piekūst būt nelaimīgs. Viņš mainās, kad saprot, ka laimi var iegūt tikai atdodot daļiņu sevis. Atdodot to cilvēkiem, kuri spēj būt par to pateicīgi. Un pat tiem, kuri aizmirsīs pateikties. Tā arī ir Mīlestība. Tieši tā ir spējīga izmainīt jebkuru cilvēku. Padarīt grēcinieku par svēto.

Ja dvēseles dziļumos cilvēks jūt, ka dzīvo nepareizi, ka negūst no tādas dzīves laimi – viņš noteikti kaut kad izmainīsies. Taču paātrināt to no malas nav iespējams. Var tikai gaidīt un lūgties par viņu. Un vēl – ar savu piemēru parādīt, cik ļoti citādāka var būt dzīve, kurā nav naida un ļaunuma. Kurā ir tikai mīlestība.

Kļūstiet cilvēkam par šo tīro dvēseli, kas palīdzēs aizvest viņu pie Dieva un viņš noteikti mainīsies. Ir tikai jātic un nedaudz jāpagaida.

Autors: Anastasija Romanova

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements