Magnēta ceļš

12806071_1031100900282096_2715693326171789668_n

Proti pievilkt to, ko vēlies!

Katrs vēlās būt magnēts un pievilkt sev patīkamus notikumus, bet katrs JAU IR magnēts, kurš pievelk to, kas pats līp. Liela daļa cilvēku sāk par to aizdomāties tad, kad kā muša iekuļas tādos lipīgos mēslos, ka pie mēģinājuma no tiem izrauties, noplīst spārni. 

Sievietes par savu “nepareizo magnētiskmu” iedomājas tad, kad “uzraujas” uz attiecībām ne ar to vīrieti. Vīriešiem doma “kaut kas te ir ne tā” atnāk tad, kad neizdodas nopelnīt un neizpratnē stundām ilgi var skaitīt lūgšanas: “Dievs, par ko man tas viss?”.

Un tā, visi kaut ko pievelk. Un visbiežāk tas nav gluži tas, kas šobrīd ir patīkami. Taču, ja palūkoties dziļāk, tad pievelk vai nu dzīvi, vai caur nāvi – jaunu dzīvi. Tas nozīmē – vai nu tieši šeit un tagad rada savu Es, vai arī noārda to, kas traucē jaunajam Es.

Gribam vai negribam, mēs kalpojam dzīvei, iespējams, pat ne savai. Morāle ir skaidra, cilvēki ir pievelkošas radības. Un, lai pievilktu ne tikai negatīvu, bet arī to, ko vēlamies, būtu jāzin daži noteikumi, tie palīdzēs:

  1. Mēs pievelkam notikumus nevis ar savu domu palīdzību, bet ar savu emocionālo stāvokli, ko izstarojam.
    Piemēram, izstarojot prieku, mēs pievelkam cilvēkus, kuri uztver to kā enerģijas pārpilnību. Izjūtot jebkura veida trūkumu (naudas, veselības, sabiedrības), mēs citiem cilvēkiem nododam vēlmi pabaroties ar viņu enerģiju un tādēļ viņi neapzināti no mums attālinās, lai pasargātu sevi no enerģijas zudumiem.
  2. Notikumi kā atbilde uz mūsu emocionālo reakciju pievelkas ne uzreiz, bet ar aizturi.
    Starp iedomāto un tā realizāciju aizture ir 40 dienas.
    Ar mums notiek tas, kādas emocijas izjutām 40 dienas atpakaļ. Tāpēc bieži vien mēs neredzam saikni starp cēloni un sekām. Taču saikne ir. Un ir ļoti svarīgi atcerēties to, ka tas, kas iesēts, noteikti uzdīgs. No šejienes arī trešais noteikums.
  3. Lai mēs varētu atrasties pozitīvā stāvoklī, ir jāpārprogrammē sava pagātne.
    Pie kam daudz senāka pagātne arī ietekmē sekojošos notikumus. Piemēram, negatīvā skolas laiku pieredze ir jau ieprogrammēta ar tām emocijām, ko izjutām tad, kad bijām zīdaiņi. Bet zīdainis formējas no savu vecāku emocijām. Pagātnes pārprogrammēšana maina neironu saites smadzenēs un cilvēka hormonālo fonu. Ir ļoti daudz dažādu pagātnes pārprogrammēšanas prakšu. Viena no spēcīgākajām – Individuālā Pozīcija, kura nepieļauj nekādu iejaukšanos no grupas vai grupas vadītāja puses. Pagātnes pārprogrammēšanas mērķis ir radīt tādu noturīgu  dzīves pieredzes uztveršanas modeli, kurā indivīds jūtas mīlēts, lolots, stiprs un nozīmīgs. Ja cilvēks pastavīgi izstaro tādu pašsajūtu, tad ir garantēti labvēlīgi notikumi viņa dzīvē.
  4. Nedrīkst ieturēt pauzi starp sajušanu (ģenerēšanu) un vēlamā notikuma notikšanu.
    Gaidas arī ir emocionāls stāvoklis, kas nozīmē ciešanas slēptā formā. Gaidas nozīmē tikai to, ka dotajā brīdī cilvēks ir nelaimīgs. Tieši šajā brīdī viņš iesēj ciešanu sēklas, kas uzdīgs pēc 40 dienām. Tāpēc runā, ka rezultāta gaidīšana nokauj pašu rezultātu. Šajā gadījumā ir “jāuzrok” patiesais cēlonis pagātnē.
  5. Prasme atlaist gaidas un baudīt esošo brīdi ir galvenā to cilvēku spēja, kas izdzīvo Uzvarētāja Dzīves scenāriju, kur cilvēks uzstāda mērķus, uz kuriem iet ne tāpēc, lai būtu laimīgs, bet tāpēc, ka viņš IR laimes stāvoklī un viņā ir VARenība.
    Atlaist gaidas var tikai ar noteikumu, ka cilvēks nedzīvo stāvoklī “GRIBU SAŅEMT”, bet gan stāvoklī – “GRIBU ATDOT”. Tam, kas atdod, ir garantēta saņemšana.

  6. Atdošanai ir jābūt adekvātai.
    Nedrīkst ar varu dot to, ko tev neprasa. Tas, kurš vēlas atdot, no sākuma uzzin, kas otram vajadzīgs un tikai pēc tam palīdz tam patstāvīgi sasniegt savu mērķi + Cieņa pret otra cilvēka ceļu, neskatoties uz grūtībām, ko tas pārvar, atgriež cieņu dodošajam.
  7. Aizpildot savu laiku ar došanu, nebūs laika gaidām un ciešanām.
    Pēc 40 dienām atdotais sāks atgriezties un nostiprinās nolikto ceļu – Uzvarētāja Ceļu.

Avots: http://www.aum.news/
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements