Miers

vetra81

Ļoti bieži dažādas situācijas mūs izsit no iekšējā miera stāvokļa. Notiekošais mums liek pazaudēt sirdsmieru. Tieši šīs situācijas mums liek domāt, ka tās valda pār mums, ne – mēs pār tām. Šī pritča stāstīs par to, cik svarīgi ir prast saglabāt sirdsmieru, lai arī kas notiktu apkārtējā pasaulē.

Kāds bagāts cilvēks vēlējās savā īpašumā iegūt gleznu, uz kuru paskatoties, dvēselē ielītu miers. Viņš izsludināja prēmiju – apsolīja miljonu tam māksliniekam, kurš uzgleznos pašu mierīgāko ainavu. No visām valsts malām tika iesūtīts milzīgs daudzums gleznu. Bagātnieks izvēlējās divas no tām.

Vienā no tām bija brīnišķīgs dabas skats, idille: gaiši zils ezers, kurā spoguļojās vasaras saule. Apkārt tam koki, kuru zari slīga ezera rāmajā spogulī un balti, pa ūdens virsu slīdoši gulbji. Tālumā varēja redzēt mazu ciematiņu un pļavu ar zirgiem.

Otrā glezna bija pilnīgs pretstats pirmajai. Mākslinieks bija attēlojis augstu, pelēku klinti, kas pacēlās virs vētrā bangojošiem jūras viļņiem, Nedaudz augstāk pār klinti pletās tumši pelēki lietus mākoņi un aizas malā – zibens apmirdzēti koki, kurus vētra lieca pie zemes. Šo gleznu būtu grūti nosaukt par mierīgu. Taču, labāk ieskatoties, aizas ēnā varēja pamanīt mazu krūmu, kurš bija iespiests starp klintīm, bet uz tā – novītu ligzdu, kurā sēdēja mazs, balts putniņš, kurš neskatoties uz apkārt bangojošo stihiju, perēja savus putnēnus.

Tieši šo gleznu izvēlējās bagātais vīrs, jo uzskatīja, ka tā liek sajust vairāk miera kā pirmā. Un viss tikai tāpēc, ka patiesībā miera sajūta rodas ne tad, kad apkārt viss ir mierīgi un nekas nenotiek, bet tad, kad, neskatoties uz visu, apkārt notiekošo, tu vari sevī saglabāt mieru.

 

Avots: http://wiolife.ru/

Advertisements