Kopija vai oriģināls?

priesteris6

Reiz kādā klosterī jauns nesen iesvētīts mūks, saņēma savu pirmo uzdevumu: pārrakstīt vairākas baznīcas lūgšanas, psalmus un likumus… Darot savu darbu, viņš ievēroja, ka citi mūki pārraksta līdzīgus tekstus ne no oriģināla, bet kopijām. Izbrīnīts par šadu faktu, viņš devās pie klostera vadītāja, lai padalītos ar savām pārdomām.

– Padre, brāļi pārraksta tekstus ne no oriģināla, bet kopijām, bet kas tad, ja pirmajā kopijā kāds nejauši ir pieļāvis kādu kļūdu, pārrakstījies? Tad taču nākamajās visās būs šī kļūda…

– Khm, mans dēls, – domīgi novilka svētais tēvs – vispār jau mēs tā daram simtiem gadu… Principā tavos vārdos ir sava loģika. Ar šiem vārdiem viņš devās pa kāpnēm uz leju pazemes arhīvos, kur jau simtiem gadu glabājās oriģināli, kurus neviens pēdējos 100 gados nebija pārskatījis, jo viss tika pārrakstīts no kopijām.

Aizgāja un pazuda…

Pagāja diennakts, bet svētais tēvs vēl nebija rādījies. Jaunais mūks norūpējies devās lejā arhīvā paskatīties, vai viss kārtībā. Un ne uzreiz atrada veco vīru. Ieskatījies kādā no tālākajām istabām, viņš ieraudzīja svēto tēvu. Tas, kā nemaņā sēdēja zemē pie atvērta folianta un kaut ko bubināja sev zem deguna.

– Kas noticis, svēto tēv? – iesaucās izbrīnītais mūks. – Kas noticis?

– Celebrate, – nostenējas vecais vīrs – tas vārds bija c-e-l-e-b-r-a-t-e! Nevis celibate!

🙂

• Сelebrate — svini, priecājies;
• Сelibate — atturies 

Morāle: Vienmēr pārbaudi oriģinālu!

Advertisements